RISEBA

Par RISEBA

Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola RISEBA ir privāta augstskola ar vairāk kā 30 gadu pieredzi, kas piedāvā konkurētspējīgu izglītību un sagatavo augsta līmeņa speciālistus un vadītājus biznesa un radošajās industrijās darbam starptautiskā vidē. Augstskola dibināta 1992. gadā. Augstskolas galvenā ēka atrodas Rīgā Meža ielā 3, bet RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultāte un Mediju un radošo tehnoloģiju fakultāte atrodas Rīgā Durbes ielā 4. Vidējo profesionālo izglītību iespējams iegūt RISEBA Profesionālajā vidusskolā “Victoria”.RISEBA ir akreditēta Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijā, kā arī ieguvusi Starptautiskā menedžmenta attīstības asociācijas dinamiskās sabiedrībās (CEEMAN) starptautiskās kvalitātes akreditāciju (International Quality Accreditation).


  • Izglītības kvalitātes valsts dienesta augstskolai RISEBA izsniegtās izglītības iestādes reģistrācijas apliecības Nr.: 3393802029.
  • Augstskola RISEBA pirmā un vienīgā no Baltijas augstskolām ieguvusi prestižo European Foundation for Management (EFMD) programmu akreditāciju EPAS.

RISEBA piedāvā apgūt bakalaura studiju programmas: Arhitektūra, Audiovizuālā mediju māksla, Biznesa psiholoģija, Eiropas biznesa studijas, Jaunu uzņēmumu izaugsme un finansēšana, Sabiedrisko attiecību un reklāmas menedžments, Uzņēmējdarbības vadība.

RISEBA piedāvā studēt arī maģistra studiju programmās: Arhitektūra, Biznesa stratēģiskā vadība, Jaunie mediji un audiovizuālā māksla, Lielo datu analītika, Personāla vadība, Projekta vadība, Starptautiskais bizness, Starptautiskās finanses, Uzņēmējdarbības vadība, Vadības psiholoģija un supervīzija, Veselības vadība, Sporta vadība.

Doktora studiju programmās var studēt Biznesa vadību un Mediju Mākslu un radošās tehnoloģijas. 

Vairākas studiju programmas var apgūt arī tālmācībā. 

  • Konkurētspējīga izglītība bakalaura, maģistra un doktora studiju programmās.
  • Studijas latviešu un angļu valodā.
  • Iespēja iegūt dubultgrādu izvēlētajā specialitātē.
  • Studijas ārzemēs Erasmus+ apmaiņas programmas ietvaros (RISEBA sadarbojas ar vairāk nekā 130 universitātēm 35 valstīs).
  • Moderna studiju vide – telpas un aprīkojums (studiju process radošajās programmās notiek Baltijā lielākajā mediju studiju centrā – RISEBA Arhitektūras un mediju centrā H2O 6).
  • Iespēja iegūt papildu zināšanas Karjeras izaugsmes centra rīkotajos kursos.

Attēla kreisajā pusē nams Meža ielā 3, paralēls nr. Sētas 1 – īres un kantoru nams, t. s. “Āgenskalna tirdzniecības nams” (Hagensberger Kaufhaus), celts 1896.-1897. gadā, arhitekta A. Ašenkampfa projekts; līdz 1. pasaules karam īpašnieks tirgotājs J. Hanskinēvičs, 20. un 30. gados tirgotāja un grāmatizdevēja Dāvida Golta /Zeltiņa/ īpašums. 19., 20. gs. mijā tur, “Āgenskalna tirdzniecības namā” (tolaik saukts arī par “Hanskinēviča bazāru”), atradās vairāk nekā 10 dažādu preču tirgotavas, frizētava, juvelierdarbnīca, J.Grēninga fotodarbnīca, Rīgas 2. pasta un telegrāfa kantoris. “Pēc Maskavas Petrovskas pasāžas parauga blakām tirgus laukumam uzcelts Hanskinēviča bazārs – gara ēka ar sīkpreču bodītēm un “spranču magazīnām”, kur bijis nopērkams itin viss: ar naglām un sāli sākot, federvāģiem, uzvalkiem un cepurēm beidzot… Šobrīd bazāra ēka nožogota no ielas un pievienota aviācijas institūta teritorijai.” [Zariņš M. Stāsts par Āgenskalnu // Grāmata. 1990, IV 64. lpp.] 20. gs. sākumā šajā ēkā atradās arī privātā meiteņu skola, īpašn. P. Garcs (Gartz). 20. gados un 30. gadu 1. pusē tur dzīvoja žurnālists, redaktors Mārtiņš Jansons, 30. gados – arhitekts, būvinženieris Miķelis Bērziņš. 20. gadu vidū darbojās Žaņa Kaijas tipogrāfija /spiestuve “Kaija”/ (vēlāk Brīvības 88), 30. gadu vidū – A. Brigemana (Brigemann) spiestuve (agrāk Baložu 1). 20. un 30. gados šajā ēkā atradās arī vairākas amatnieku darbnīcas, K. Cepļa mehāniskā darbnīca, provizora E. Tepfera ķīmiski-farmaceitiskā “Centrāllaboratorija” un daži veikali. 1944. gada nogalē un 1945. gadā namā atradās hospitālis, tur darbojās arī Baltijas kara apgabala politsastāva virsnieku kursi. Vēlāk namu iekļāva Aviācijas tehniķu skolas slēgtajā teritorijā, slēdzot arī namam piegulošo Sētas ielu.
Avots: zudusilatvija.lv


Attēls: Hanškineviča tirdzniecības un īres nams, Lauku Avīze, Nr.18 (04.05.1990)


Ēkas arhitekts: Alfrēds Ašenkampfs

Ašenkampfs Alfrēds 1893. gadā beidzis Rīgas Politehnisko Institūtu un bija praktizējošs arhitekts. Rīgā pēc viņa projektiem uzcelts apmēram 15 daudzstāvu mūra ēku. Kopā ar arhitektu Maksu Šervinski bija viens no Rīgas 700 gadu jubilejas izstādes arhitektoniskā veidola autoriem. Šī izstāde aizņēma Esplanādes laukumu, kas atrodas pilsētas centrā, visu 1901. gada vasaru. Izstādē viss – sākot ar daudzo paviljonu arhitektūru un beidzot ar izstāžu stendiem un tajos izstādītajiem priekšmetiem – bija iespaidīga jaunā stila formu spēle, kas jūtami iespaidoja tālāko Rīgas būvmākslas attīstību. Jau 1904. gadā latviešu publicists un mākslas zinātnieks Jānis Asars atzīmēja, ka Rīgas ārējā izskatā notikušas lielās pārmaiņas, piebilzdams: „Šī garša, kura Rīgā tikusi pie vārda īpaši ar 1901.g. jubilejas izstādi, ir tiešām kas jauns.” (Mākslas amatniecība. Asars J. Kopoti raksti. 1. sēj., 3. burtn. Rīga, 1910, 3. lpp.). A. Ašenkampfs ir Rīgā pirmās Jūgendstila ēkas – īres nama ar veikaliem Audēju ielā 7 (1899) autors (kopā ar M. Šervinski). Pēc viņa projekta uzcelta arī viena no pirmajām jūgendstila koka ēkām Kristapa ielā 2/4 (1904).


Informācija: Rīgas jūgendstila centrs



Reiz teritorijā starp Daugavgrīvas un Ūdens ielām vēl darbojās Rīgas 1. mēbeļu kombināts un turpat blakus atradās pussagruvušie Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas ( R.H. Mantela fabrikas) korpusi. Simtiem saražoto agregātu allaž piepildīja plašo teritoriju Zunda malā.

Apkārtnē laika gaitā tika izveidotas vēl divas jaunas ielas: riteņbraucēju un gājēju paradīze Nameja krastmala un Aisteres iela. Ražošanas korpusus augstskola RISEBA pārņemot savā īpašuma, piemērojusi savām vajadzībām, un patreizējās teātra un koncertzāles, kā arī studiju auditorijas ir ierīkotas izbijušās Rudolfa Heinriha Mantela mašīnu rūpnīcas fabrikas telpās.


Informācija: LTV raidījums “Ielas garumā”


Rudolfa Heinriha Mantela mašīnu rūpnīcas fabrika

Rudolfs Heinrihs Mantels (12.11.1853 – 07.04.1924) dzimis Vintertūrā (Šveice). Mantels, uzaudzis līdz ar Rīgas rūpniecības nozari, labi saprata rūpniecības attīstības nepieciešamību un pamanīja visas kļūdas, kādas tika pieļautas rūpniecības atjaunošanā toreizējā Latvijā.

Mantels pēc studijām Cīrihes Politehnikumā (1872.—1875., Šveice) strādāja kā asistents, (1876. —1978.) Rīgas politehnikumā ( Latvija) kā inženierzinātņu pasniedzējs, 1879. gadā viņš Lesnera fabrikā Sanktpēterburgā ( Krievijā) strādāja par inženieri.

1879. gadā Rudolfs Heinrihs Mantels kopā ar Ričarda Poļa “R.Phole” čuguna lietuves un mašīnu fabrikas inženieri M. Salathe nodibināja mašīnu rūpniecības fabriku un lietuvi patreizējā RISEBA Arhitektūras un mediju centra ēkās, fabrika tika nosaukta „Mantel un Salathe” vārdā. Vēlāk tā pārtapa par mašīnbūvju sabiedrību “R.H. Mantel”, bet laika gaitā tika pārsaukta par Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcu. Pirmā pasaules kara laikā Mantela fabrikas darbība tika pārcelta uz Krieviju un vairs tā netika jaunota.


Informācija: Latvijas inženieru un kongresa tehniķu žurnāls Nr 9-10 ( 15.04.1924.)


Eduards Smiļģis (23.11.1886 – 19.04.1966). Latvijas Nacionālajā Enciklopēdijā ir atrodama informācija, ka šajā fabrikā ir strādājis pats Eduards Smiļģis (aktieris, režisors, teātra reformators, viena no nozīmīgākajām personībām Latvijas teātra vēsturē, Dailes teātra dibinātājs) . Laikā no 1902–1906. E. Smiļģis izgāja praksi visās fabrikas nodaļās, par savu specialitāti izvēloties tvaika un papīra mašīnas. Paralēli darbam fabrikā E. Smiļģis mācījās Rīgas Vācu amatnieku biedrības skolā, 1906. gadā iegūstot inženiera-konstruktora diplomu


RISEBA uzsāk savu darbību mašīnu rūpnīcas fabrikas telpās

RISEBA Arhitektūras un mediju centra H2O 6 ēku komplekss pirmo reizi tika restaurēta 21. gs. sākumā, kad tajā tika izvietots mēbeļu salons “Grīvas mēbeles”, kas aktīvi atbalstīja arī kultūras aktivitātes. Šis uzņēmums rūpnīcas telpās atradās līdz 2010. gadam. Augstskola RISEBA ēku kompleksu savā īpašumā ieguva 2011. gadā, kad aktīvi sāka savu darbību piedāvājot iespēju apgūt zināšanas studiju virzienos: “Māksla” un “Arhitektūra un būvniecība”. Kopš augstskolas darbības sākuma šis ēku komplekss tika atzīts par vienu no Rīgas radošajiem kvartāliem – H2O 6 kvartālu.

    Sazinies ar mums

    To top