Šī programma sagatavo māksliniekus, kuriem piemīt daudzpusīgas zināšanas par jaunajām tehnoloģijām, audiovizuālajām mākslām un digitālās kultūras procesiem.
Studiju virziens akreditēts līdz 2031. gada 10. decembrim.
Angļu (pilna laika vakara studijas), Latviešu (pilna laika vakara studijas)
Kredītpunkti:
120 KP (ECTS)
Maksa gadā:
Latvijas un citu ES, EEZ valstu, kā arī ES kandidātvalstu pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem:
4100 EUR (pilna laika vakara studijas, angļu valodā)
Citu valstu pilsoņi:
4700 EUR (pilna laika vakara studijas, angļu valodā)
Akadēmiskā maģistra studiju programma “Audiovizuālā un imersīvo tehnoloģiju māksla” (AMSP) ir izstrādāta, lai nodrošinātu augsti kvalificētu pētniecībā balstītu speciālistu sagatavošanu audiovizuālās un imersīvo tehnoloģiju mākslas jomā. Programma integrē humanitārās zinātnes ar biznesa aspektiem, tādējādi nodrošinot studentiem daudzpusīgas kompetences imersīvo digitālo mediju jomā, darba tirgus kontekstā.
Programma koncentrējas uz pētniecību, kas balstīta ar radošās prakses un digitālo tehnoloģiju transformātīvajā potenciālā, piedāvājot padziļinātas studijas tādās inovatvās jomās kā paplašinātā un virtuālā realitāte, grādu video, interaktīvā naratoloģija, mākslīgais intelekts, kino, kultūras analītika un datu vizualizācija.
AMSP atbilst RISEBA misijai “Ceļā uz starpnozaru karjeru”, reāģējot uz pieprasījumu pēc speciālistiem virtuālajā paplašinātajā un jauktajā realitātē, mākslīgā intelekta, spēļu dizaina un datu vizualizācijas tehnoloģijās, mākslā un digitālo datu procesu izpētē globāli.
Studiju programmas mērķis
Sagatavot augsti kvalificētus pētniecībā balstītus speciālistus, kuri spēj patstāvīgi darboties audiovizuālās un imersīvo tehnoloģiju mākslas virzienā gan akadēmiski, t.sk. turpināt studijas doktorantūrā, gan profesionālā vidē, un kuriem ir padziļinātas teorētiskās un praktiskās zināšanas, izpratne un pētniecīskās prasmes audiovizuālās un imersīvo tehnoloģiju mākslas jomā, izkoptās pējas kritiski analizēt un novērtēt ar nozares attīstību saistītās parādības, kā arī spēja patstāvīgi radīt inovatīvus mākslas darbus, izmantojot virtuālo, paplašināto un jaukto realitāti, mākslīgā intelekta vai spēļu dizaina rīkus, tādējādi integrējot jaunākās teorētiskās atziņas un starpdiscīplīnu pieeju.
Nodarbību plāns veidots tā, lai studijas būtu iespējams apvienot ar darbu – nodarbības notiek ceturtdienu un piektdienu vakaros (18.00–21.00) un sestdienās (10.00–15.00). Studējošie nodarbībām var pievienoties klātienē un attālināti; izņēmumi ir atsevišķas praktiskas nodarbības un viespasniedzēju vizītes, kurās studentiem ir jāpievienojas nodarbībai klātienē. Prakstiskām patstāvīgām nodarbībām, studējošiem Arhitektūras un mediju centrs H2O 6, Durbes ielā 4, ir pieejams 24/7 režīmā.
Studiju programma tiek īstenota pilna laika vakara klātienes studiju formā, kuras ietvaros nodarbības tiek organizētas ceturtdienu un piektdienu vakaros no plkst. 18.00 līdz 21.00, kā arī sestdienās no plkst. 10.00 līdz 15.00 (atsevišķos gadījumos, piemēram, piesaistot ārvalstu vieslektorus vai ņemot vērā studiju satura specifiku, nodarbības var tikt organizētas arī pirmdienu–otrdienu vai trešdienu vakaros).
Studiju gads pilna laika studiju formā tiek struktūrēts semestros, un pilna studiju programma ilgst divus gadus (četri semestri), nodrošinot ikgadēji darba nedēļas. Nedēļu apmācību process tiek nodrošināts neparātraukti katru nedēļu visā studiju gada ietvarā.
Kontaktstundas tiek organizētas lekciju un semināru formā. Lekcijās studenti iegūst teorētiskās zināšanas par vizuālās un mediju mākslas aspektiem un jauno tehnoloģiju kultūru, savukārt semināros tiek attīstītas praktiskās iemaņas – darbā ar mediju tehnoloģijām, kritiskās domāšanas prasmes un analītiskās spējas. Patstāvīgais darbs ietver gan teorētisko literatūru apguvi, gan praktisko iemaņu attīstīšanu – darbu ar konkrētām tehnoloģijām (analogo un digitālo fotogrāfiju, interaktīvām tehnoloģijām, digitālajiem tēlošanas medijiem un elektroniskās mūzikas instrumentiem).
Programmas īstenošanā iesaistīti RISEBA Arhitektūras un mediju centra H2O (Durbes iela 4, Rīga), kā arī dažādi partneru resursi. Studiju programmas strakmeņs ir pētniecībā balstītu mākslas projektu izstrāde – integrēti studiju moduļi, kur katrs modulis apvieno teorētisko un praktisko daļu, radot audiovizuālās mākslas darbu vai radošu projektu.
Nodrošināt mērķtiecīgu un kvalitatīvu studiju procesu imersīvo digitālo mediju un audiovizuālās mākslas jomā, sniedzot studentiem nepieciešamo atbalstu un resursu zināšanu un prasmju apguvē, virtuālās paplašinātās un jauktās realitātes, mākslīgā intelekta, datu vizualizācijas un spēļu dizaina tehnoloģiju pielietošanā radošajā praksē.
Attīstīt pētniecībai piemērotu starpdiscīplināru un radošu akadēmisko vidi, piedāvājot izglītību, kas aptver kino un digitālās naratoloģijas, eksperimentālās mākslas un interaktīvo naratīvu izpēti un pastāvīgi pilnveidojot materiāli tehnisko bāzi un akadēmisko ekosistēmu.
Stimulēt studentu radošo potenciālu un eksperimentēšanu, veidojot imersīvos artefaktus un instalācijas – videomākslas darbus un interaktīvos naratīvus, attīstot viņu spēju patstāvīgi īstenot konceptuālus un lietpratīgus pētniecības projektus mākslinieciskajā praksē.
Veicināt studentu iesaisti starpnozaru un starpkultūru sadarbības projektos un pētniecības tīklos, sekmējot imersīvo mediju mākslas starpnozaru atpazīstamību, teorētisko un praktisko zināšanu apmaiņu un interaktīvo projektu prezentāciju dažādos profesionālajos un akadēmiskajos forumos.
Attīstīt studentu izpratni par kultūru, balstītu ekonomiku un uzņēmējdarbību radošajās industrijās, nodrošinot specifiskas zināšanas un prasmes projektu vadībā, producentūrā, autortiesību pārvaldībā, datu ētikā, mārketinģā un stratēģiskajā plānošanā imersīvo mediju mākslas jomā.
Sasniedzamie studiju rezultāti:
Studenti demonstrē padziļinātu izpratni un spēju patstāvīgi pielietot praksē balstītās mākslas pētniecības metodoloģijas, integrējot teorētiskās un empīriskās pieejas imersīvo digitālo mediju kontekstā.
Studenti pārvalda un spēj inovatīvi izmantot progresīvas audiovizuālās mākslas tehnikas un rīkus, tostarp virtuālās paplašinātās un jauktās realitātes, spēļu dizaina, mākslīgā intelekta un datu vizualizācijas tehnoloģijas.
Studenti demonstrē padziļinātas zināšanas un prasmes izvēlētajā tematiskajā virzienā, pārvaldot un radot, pielietojot specifiskos darba instrumentus un tehnoloģijas mākslinieciskajā un pētnieciskajā praksē.
Studenti demonstrē spēju eksperimentēt ar digitālajiem formātiem un veidot interaktīvas un inovatīvas naratīvās struktūras, tostarp – videomākslas darbus, imersīvās instalācijas un performances.
Studenti izrāda augstu jaun un rades un uzņēmējspējas līmeni, spējot kritiski analizēt un identificēt inovatīvas iespējas radošo industriju tirgū, radot sabiedriski nozīmīgus un komerciāli dzīvotspējīgus produktus.
Studenti spēj formulēt un kritiski analizēt kompleksas zinātniskas un profesionālas problēmas imersīvo digitālo mediju jomā, integrējot multidisciplināras zināšanas un sniedzot ieguldījumu jaunu zināšanu radīšanā.
Studenti demonstrē spēju patstāvīgi pielietot teorētiskās zināšanas un metodoloģijas pētnieciskā, mākslinieciskā vai augsti kvalificētā profesionālā darbībā, adaptējoties straujmaiņīgajai digitālo mediju videi.
Studenti pārvalda un spēj stratēģiski pielietot specializētas menedžmenta, producentūras, uzņēmējdarbības un mārketingā zināšanas imersīvo digitālo mediju un radošo industriju kontekstā, iekļaujot arī autortiesību un datu ētikas aspektus.
Studenti demonstrē augsti attīstītu digitālo kompetenci, kritisku mediprātību un spēju šīs prasmes inovatīvi integrēt pētniecībā, mākslinieciskajā praksē un profesionālajā darbībā.
Studenti izrāda attīstītu globālo un pilsonisko kompetenci, demonstrējot spēju efektīvi darboties starpkultūru, starptautiskos un starpdiscīplināros sadarbības tīklos.
Studenti demonstrē padziļinātu izpratni un spēju pielietot akadēmiskās un zinātniskās ētikas principus un kiberdrošības pamatprincipus imersīvo digitālo mediju pētniecībā un radošajā praksē.
AMSP Audiovizuālā un imersīvo tehnoloģiju māksla ir struktūrēta saskaņā ar Boloņas deklarācijas principiem, piedāvājot integrētus studiju moduļus 60 ECTS, tematiskā virziena studiju moduļus 27 ECTS, brīvās izvēles studiju kursus 3 ECTS un maģistra darbu 30 ECTS. Tā nodrošina padziļinātas studijas divos tematiskajos virzienos:
Digitālās stāstniecība un interaktīvie naratīvi audiovizuālo mediju mākslā (B1)
Imersīvās tehnoloģijas audiovizuālo mediju mākslā – paplašinātās realitātes (XR) māksla, mākslīgais intelekts un spēļu dizains (B2)
A daļa – Integrētie studiju moduļi (60 ECTS)
Moduļa nosaukums
ECTS
1.sem.
2.sem.
3.sem.
Konceptuālā domāšana un praksē balstīta pētniecība (A1)
8
8
Audiokultūra (A2)
7
7
Vizuālā kultūra un imersīvo jauno mediju estētika (A3)
15
15
Radošās industrijas (A4)
7
7
Interaktīvā māksla un multimediju performances (A5)
15
15
Mediju teorija un pētniecības metodes (A6)
8
8
Valsts, vides un civilā aizsardzība*
3
3
Latviešu valoda ārzemju studentiem**
3
3
A daļa KOPĀ
60
30
25
8
* Ja studējošais iepriekšējos studiju līmeņos nav apguvis civilās un vides aizsardzības kursus, tie jāapgūst papildus.
** Ārvalstu studentiem.
B daļa – Tematiskā virziena studiju moduļi (27 ECTS)
Studenti izvēlas vienu no diviem tematiskajiem virzieniem:
Tematiskais virziens
ECTS
1.sem.
2.sem.
3.sem.
Digitālā stāstniecība un interaktīvie naratīvi audiovizuālo mediju mākslā I, II (B1)
27
8
19
Imersīvās tehnoloģijas audiovizuālo mediju mākslā (XR māksla, mākslīgais intelekts un spēļu dizains) I, II (B2)
27
8
19
C daļa – Brīvās izvēles kursi (3 ECTS)
Studenti izvēlas kursus no RISEBA brīvo izvēļu kursu kataloga 3 ECTS apjomā. Piemēram:
Dizaina domāšana sabiedriskajās attiecībās
Gleżniecība – telpa un krāsas
Inovāciju stratēģija un digitālo mediju komunikācija
Radošums un dizaina domāšana
Digitālā transformācija un sociālie mediji
Inovācijas un radošums uzņēmējdarbībā
Koučings, mentorings un supervīzija
Finanšu menedžments un projektu izmaksu vadība
Maģistra darbs (30 ECTS)
Maģistra darbs (30 ECTS) struktūrā un saturā atspoguļo programmas unikālo pieeju, kur zinātniskā pētījuma metodoloģija apvienojas ar radošo praksi. Studentiem jāizstrādā gan teorētiskais pētījums, kas atbilst akadēmiskiem standartiem, gan praktiskais mākslas darbs, kas realizēts ar mūsdienu tehnoloģijām. Šāda bināra rakstura prakse nodrošina absolventu sagatavotību gan akadēmiskajai, gan profesionālajai mākslas videi.
Praktiskā daļa ietver piln metrāžas audiovizuālā darba izstrādi – īsfilma, pilnmetrāžas, vai dokumentālā filma, eksperimentālā filmā, video instalācija, animācijas filma, 3D video grafika, multimediju performance, virtuālās realitātes darbs vai mākslīgā intelekta un 3D interaktīvā instalācija.
Studiju programmas plāna kopsavilkums
Komponents
1.sem.
2.sem.
3.sem.
4.sem.
A daļa (integrētie moduļi)
30
22–25
8
B daļa (tematiskais virziens)
8
19
C daļa (brīvā izvēle)
3
Maģistra darbs
30
KOPĀ:
30
30
30
30
RISEBA ir tiesīga veikt korekcijas programmas priekšmetu saturā un stundu apjomā līdz 20%.
Lūdzam iepazīties ar uzņemšanas noteikumiem, kas publicēti mūsu mājaslapas sadaļā Nāc studēt -> Uzņemšanas noteikumi
Humanitāro zinātņu bakalaura grāds / otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība humanitārajās un mākslas nozarēs;
angļu valodas prasmes vismaz B2 līmenī;
iestājpārbaudījums;
vai
Bakalaura grāds/ otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība sociālo zinātņu, izglītības zinātņu, inženierzinātņu, datorzinātņu vai citā nozarē;
pieredze profesionālās mākslinieciskās jaunrades darbā kā autoram vai pašnodarbinātai personai/ darbs radošo industriju, kultūras, mākslas vai mūzikas nozarē (vismaz 12 mēneši) vai apgūti studiju kursi humanitāro un mākslas zinātņu jomā vismaz 12 EKPS apjomā:
mākslas vēsture vai mākslas teorija vismaz 6 EKPS apjomā,
filozofija, kultūras vēsture vai kultūras teorija vismaz 6 EKPS apjomā.
angļu valodas prasmes vismaz B2 līmenī.
iestājpārbaudījums.
Iestājpārbaudījums – maģistra darba pieteikums un radošās darbības portfolio (pievieno, iesniedzot pieteikumu studijām):
Papildus pamata noteiktajam augstākās izglītības līmenim, pretendentiem ir jāiesniedz perspektīvā maģistra darba projekta pieteikums brīvā formā, savas iepriekšējās darbības radošais portfolio un jānokārto RISEBA organizēto angļu valodas iestājpārbaudījumu. Maģistra darba projekta pieteikums brīvā formā un portfolio tiek nosūtīts programmas direktoram elektroniski ([email protected]). No angļu valodas iestājpārbaudījuma ir atbrīvoti tie, kuriem iepriekšējās studijas ir bijušas angļu valodā, vai arī tiem ārvalstniekiem, kuru izcelsmes valstī angļu valodai ir valsts valodas statuss.*
Radošās darbības portfolio: jānodemonstrē pēc izvēles 3 – 5 līdz šim realizētie jauno mediju mākslas, audiovizuālās mākslas, skaņas mākslas darbi, projekti, prototipi, pasūtījuma darbi vai pētījumi.
Papildjautājumu gadījumā ir iespēja sazināties ar programmas direktoru Dr. Aigaru Ceplīti: +37125620270
Dr. Ieva Gintere
RISEBA asociētā profesore Dr. Ieva Gintere specializējas mūsdienu estētikā, mūzikas teorijā un digitālajās tehnoloģijās. Dr. Ieva Gintere ir ieguvusi vijoļspēles grādu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (1999), maģistra grādus Latvijas Kultūras akadēmijā (2002) un Latvijas Universitātē (2004), kā arī doktora grādu laikmetīgajā muzikoloģijā (2014), studējot doktorantūrā Parīzes-Nanteras Universitātē. Kopš 2015. gada viņa strādā arī par vadošo pētnieci Vidzemes Augstskolā. Viņas pētnieciskā darbība ir vērsta uz starpdisciplināru metodoloģiju un moderno tehnoloģiju integrāciju mākslas teorijā. Dr. Gintere ir viena no digitālo mākslas spēļu izstrādes aizsācējām Latvijā, īstenojot tādus laikmetīgās mākslas izglītībai veltītus projektus kā “Mākslas telpa” un “ImGame”. Viņa ir piedalījusies starptautiskās publikācijās, uzstājusies konferencēs Eiropā, sadarbojusies ar institūcijām Grieķijā, Ungārijā un Francijā, kā arī lasījusi lekcijas Gruzijā, Rumānijā un Latvijā.
Dr. Ellen Pearlman
RISEBA vecākā pētniece un docente Dr. Ellen Pearlman ir imersīvo mediju un mākslīgā intelekta māksliniece, kritiķe, kuratore un pedagoģe, kura strādā Mediju un radošo tehnoloģiju fakultātē. Viņa ir ieguvusi doktora grādu digitālajos medijos Honkongas Pilsētas universitātē, savos pētījumos pievēršoties apziņas, uzraudzības un biometrisko tehnoloģiju jautājumiem inovatīvas mākslas kontekstā. Dr. Pearlman ir pazīstama ar tādiem novatoriskiem darbiem kā smadzeņu viļņu opera “Noor”, mākslīgā intelekta vadītais darbs “AIBO” un Lumen balvas finālistu vidū iekļautais projekts “Language Is Leaving Me”. Savas karjeras laikā viņa bijusi Fulbraita stipendiāte Varšavas Universitātē, pētniece MIT un viespētniece Ņujorkas Universitātē, kā arī ieņēmusi vadošus amatus Art-A-Hack™ un Ņujorkas Volumetrijas biedrībā. Viņa ir saņēmusi nozīmīgus apbalvojumus, tostarp ES programmas Vertigo STARTS laureātes titulu un vairākas Fulbraita stipendijas. Viņas pētījumi un radošie projekti prezentēti vadošās konferencēs un institūcijās visā pasaulē.
Dr. Pierre Jolivet
Dr. Pjērs Jolivets (Pierre Jolivet), Mediju un radošo tehnoloģiju fakultātes pētnieks, ir starptautiski atzīts skaņu mākslinieks un komponists, kurš visplašāk pazīstams ar saviem novatoriskajiem darbiem, kas radīti ar pseidonīmu Pacific 231. Savu karjeru viņš sāka 20. gadsimta 80. gadu sākumā kā viens no franču industriālās un power electronics mūzikas skatuves pionieriem, bet vēlāk viņa radošā prakse attīstījās ambientās un abstraktās elektroniskās skaņas virzienā.
Viņa plašajā diskogrāfijā ir vairāk nekā divdesmit albumu, tostarp daudzi starptautiskas sadarbības projekti. Joliveta daiļrade pēta skaņas un telpas robežas, bieži tās īstenojot multimediju performancēs un instalācijās, piemēram, “Stif(f)le”, “Im’shi”, “Espace Altéré” un audiovizuālajā izrādē “Micromega”, kas prezentēta vairākās valstīs. Viņš devis ieguldījumu arī kā Luidži Rusolo balvas žūrijas loceklis; šī balva ir prestižs starptautisks apbalvojums akustiskās mūzikas jomā. Dr. Pjērs Jolivets ir ieguvis maģistra grādu digitālajā mākslā ar izcilību Nacionālajā mākslas un dizaina koledžā (National College of Art and Design), kā arī doktora grādu skaņas mākslas un sensorās uztveres jomā Dublinas Universitātes koledžā. Viņa akadēmiskās un pētnieciskās intereses ir saistītas ar skaņas, sensoru un imersīvo vidi krustpunktiem. Jaunākajos darbos viņš pievērsies saiknei starp skaņas mākslu un sensorajām praksēm.
Dr. Christopher Hales
RISEBA docents Dr. Christopher Hales 2006. gadā ieguva doktora grādu interaktīvo filmu mākslā Londonas Karaliskajā mākslas koledžā (Royal College of Art), aizstāvot disertāciju “Rethinking the Interactive Movie”. Viņa akadēmiskajā izglītībā ietilpst arī maģistra grāds interaktīvajā multimedijā, ko viņš 1994. gadā ieguva Karaliskajā mākslas koledžā. Savas karjeras laikā viņš strādājis par pēcdoktorantūras pētnieku Austrumlondonas Universitātes SMARTlab centrā un pasniedzis kā vecākais pasniedzējs Rietumanglijas Universitātes Mākslas, mediju un dizaina fakultātē. Viņa plašā pedagoģiskā pieredze ietver vairāk nekā 125 semināru vadīšanu Eiropā par interaktīvo filmu veidošanu un mākslīgā intelekta paplašinātu mediju radīšanu. Īpaša uzmanība viņa darbībā veltīta Baltijas valstīm, kur viņš regulāri pasniedz kopš 2002. gada. Pašlaik viņš īsteno MI pētījumus, ko dēvē par “latento revolūciju” kino veidošanā, pētot, kā mākslīgais intelekts un mašīnmācīšanās pārveido eksperimentālo kino, izmantojot neironu tīklus un ģeneratīvos sacīkstes tīklus (GAN). Viņa darbs savieno tradicionālās kinematogrāfijas prakses ar jaunajām mākslīgā intelekta tehnoloģijām, izvirzot viņu mūsdienu diskusiju priekšplānā par radošo mediju ražošanas nākotni.
Dr. Rasa Šmite
Dr. Rasa Šmite ir viena no vadošajām Latvijas un starptautiskajām jauno mediju māksliniecēm, pētniecēm un inovatorēm, kura kopš 20. gadsimta 90. gadiem darbojas mākslas, zinātnes un tehnoloģiju krustpunktā. Viņa dzimusi Rīgā 1969. gadā un ir RIXC Mākslas un zinātnes centra līdzdibinātāja. RIXC ir nozīmīgs jauno mediju mākslas un zinātnes sadarbības centrs. Rasa Šmite strādā arī Bāzeles Mākslas un dizaina akadēmijā FHNW Šveicē. Viņas kopīgie projekti ar Raiti Šmitu, kas īstenoti platformā “smitesmits.com”, aptver plašu spektru — no agrīnā interneta radio līdz mākslīgā intelekta un XR tehnoloģijās balstītai mākslai. Par šiem darbiem saņemti tādi apbalvojumi kā Prix Ars Electronica un Falling Walls Science Breakthrough Award, un tie izstādīti nozīmīgās izstāžu zālēs visā pasaulē.
Artis Dzērve
Artis Dzērve ir pazīstams latviešu video un 3D kartēšanas mākslinieks, kurš izceļas ar inovatīviem darbiem video scenogrāfijā, digitālajās instalācijās un projekciju kartēšanā. Ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi audiovizuālajā un interaktīvajā mākslā Dzērve kļuvis par nozīmīgu personību digitālo mediju integrācijā teātrī, operā un liela mēroga publiskos pasākumos.
Īpašu atzinību viņš guvis ar imersīviem video projektiem vadošajiem Latvijas teātriem, tostarp Dailes teātrim un Latvijas Nacionālajai operai, kā arī starptautiskiem iestudējumiem Austrijā, Vācijā, Beļģijā un Francijā. Viņa radošie sasniegumi novērtēti ar tādiem prestižiem apbalvojumiem kā Lielā mūzikas balva un teātra balva “Spēlmaņu nakts”, apliecinot viņa ietekmi uz mūsdienu scenogrāfiju. Dzērve studējis Hamburgas Mākslas akadēmijā performanču mākslas leģendas Marinas Abramovičas vadībā, kas būtiski ietekmējusi viņa eksperimentālo pieeju mediju mākslai. Viņa portfolio aptver videoreklāmas, interaktīvas instalācijas un augsta līmeņa videomappinga projektus tādos festivālos kā “Staro Rīga”, kā arī koncertos Arēnā Rīga. Kā pasniedzējs viņš dalās savā pieredzē RISEBA augstskolā, vadot audiovizuālās mediju mākslas un digitālās kartēšanas kursus. Viņa darbu raksturo tehnoloģiju un mākslinieciskā redzējuma organiska saplūšana, konsekventi paplašinot 3D kartēšanas un digitālās stāstniecības robežas.
Mg.art., Antra Cilinska
Antra Cilinska ir ievērojama latviešu kinoproducente, režisore un montāžas režisore, kura kopš 20. gadsimta 90. gadu sākuma sniegusi nozīmīgu ieguldījumu dokumentālajā un spēlfilmu kino. Viņa dzimusi 1963. gada 12. martā Iecavā, Latvijā, un savu karjeru sāka kā filmu montāžas režisore Rīgas Kinostudijā, sadarbojoties ar pazīstamo režisoru Juri Podnieku pie starptautiski atzītām dokumentālajām filmām, piemēram, “Vai viegli būt jaunam?”, “Sveiki, vai jūs mūs dzirdat?” un “Dzimtene”.
Pēc Podnieka aiziešanas mūžībā Cilinska pabeidza viņa nepabeigtos projektus un kļuva par vienu no vadošajām personībām Latvijas kino. Kopš 1994. gada viņa darbojas neatkarīgajā Jura Podnieka studijā kā režisore un producente, pārraugot daudzveidīgu dokumentālo, animācijas un spēlfilmu portfolio.
Starp viņas atzītākajiem darbiem ir filmas “Baltijas sāga” (2000), “Laimes formula” (2015), “Iemesti pasaulē” (2018), kā arī filmas “Vai viegli būt jaunam?” turpinājums, par kuru Leipcigas kinofestivālā saņemta FIPRESCI balva. Cilinskas filmas bieži pēta indivīda un sabiedrības attiecības, un viņas radošo rokrakstu raksturo sociāli angažēta pieeja. Līdztekus producēšanai viņa kopš 2008. gada pasniedz montāžu un producēšanu Latvijas Kultūras akadēmijā, turpinot izglītot nākamo Latvijas kinematogrāfistu paaudzi.
Dr. Aigars Ceplitis
RISEBA docents, vecākais pētnieks, Dr. Aigars Ceplītis ir montāžas režisors, virtuālās realitātes, un MI pēcapstrādes eksperts, kura profesionālā un akadēmiskā darbība saistīta ar audiovizuālajiem medijiem, filmu montāžu un imersīvā kino tehnoloģijām. Viņš ir RISEBA Mediju un radošo tehnoloģiju fakultātes dekāns, doktorantūras programmas “Mediju māksla un radošās tehnoloģijas” administratīvais direktors, kā arī maģistra programmas “Audiovizuālā un imersīvo tehnoloģiju māksla” kurators.
Viņa pasniegtie kursi aptver filmu montāžu, naratoloģiju un 360° sfērisko kino, atspoguļojot viņa ieguldījumu gan tradicionālajās, gan jaunākajās mākslas praksēs. Dr. Ceplītis ir ieguvis doktora grādu Rīgas Tehniskajā universitātē, maģistra grādu kino zinātnē Kalifornijas Mākslas institūtā (2004) un bakalaura grādu mākslas vēsturē Lorensa Universitātē ASV. Viņš studējis arī teātra režiju DePaul Universitātes Džona Gudmena Drāmas skolā Čikāgā.
Kā pētnieks viņš pievēršas 360 grādu stereoskopiskā kino naratīvajai taksonomijai un ir publicējis darbus par digitālo stāstniecību un mākslīgo intelektu. Papildus akadēmiskajam darbam viņš ir pieredzējis filmu montāžas režisors, strādājis pie tādiem projektiem kā “Begletsy”, “Mazliet ilgāk”, “Analog Days”, “Killers” un TV miniseriāls “Secrets of the Baltic Hotel”.
Dr. Efe Duyan
RISEBA asociētais profesors Dr. Efe Duyan, dzimis 1981. gadā Stambulā, kopš 2013. gada pasniedz teoriju, vēsturi un dizainu Mimara Sinana Universitātē. Pētniecības un vieslekciju ietvaros viņš sadarbojies ar vairākām universitātēm, tostarp Berlīnes Tehnisko universitāti, Venēcijas Ca’ Foscari Universitāti, Minesotas Universitāti, Stambulas Tehnisko universitāti, Atlantas Universitāti, Aiovas Universitāti, Džordža Vašingtona Universitāti un Masačūsetsas Universitāti Bostonā.
Efe Duyana pētniecības jomas ietver laikmetīgo dizainu, kritiskā dizaina perspektīvas, telpisko pieredzi, arhitektūras rakstniecību un teoriju, agrīno modernismu, kā arī Vidusjūras austrumu reģiona arhitektūras vēsturi. Viņš studējis arhitektūru un filozofiju Tuvo Austrumu Tehniskajā universitātē (bakalaura grāds, 2005), arhitektūras vēsturi un teoriju Jildiza Tehniskajā universitātē (maģistra grāds, 2008), kā arī arhitektūras vēsturi Mimara Sinana Tēlotājmākslas universitātē (doktora grāds, 2013).
Viņš ir starptautiski pazīstams arī kā dzejnieks un rakstnieks. Viņa dzeja tulkota vairāk nekā divdesmit piecās valodās, un viņš aicināts piedalīties daudzos literāros pasākumos visā pasaulē, tostarp Aiovas Universitātes Starptautiskajā rakstniecības programmā un Sentluisas Universitātes Hērsta profesora programmā.
Mg.art. Mihails Matvejenko
Mihails Matvejenko ir latviešu vizuālo efektu kompozitors un digitālo efektu mākslinieks, kurš profesionālo pieredzi veidojis Rīgas studijā Vilks Studio/Vilks Productions. Tur viņš pilnveidoja prasmes mūzikas video un reklāmas projektos, pirms pievērsās darbam pie pilnmetrāžas filmām.
Viņš tiek uzskatīts par vienu no Latvijas vadošajiem specefektu speciālistiem. Vēlāk Matvejenko iestājās RISEBA Universitātes maģistra programmā “Audiovizuālā un imersīvo tehnoloģiju māksla”, lai padziļinātu zināšanas par mākslīgā intelekta rīku izmantošanu postprodukcijā.
Kopš 2017. gada Matvejenko fotoreālistiskā kompozitinga darbi izmantoti tādās starptautiskās filmās kā “Skybound” (2017), “Pocket Hercules: Naim Süleymanoglu” (2019), “Infinite Storm” (2022) un somu-latviešu ģimenes fantāzijas filmā “Antero Varovainen ja onnenkivi” (2023). Strādājot kā ārštata speciālists Rīgā, viņš sniedz VFX pakalpojumus Eiropas un ASV studijām, vienlaikus mentorējot studentus un sadarbojoties ar RISEBA pētniecības komandām mākslīgā intelekta vadītu darba plūsmu izstrādē virtuālajai producēšanai.
Mg.art. Sabrina Durling – Jones
Sabrina Durling-Jones ir kinorežisore un radošā tehnologe, kura pievēršas datu un vizuālajai stāstniecībai, izmantojot gan jau pazīstamas, gan jaunas, tostarp mākslīgā intelekta, tehnoloģijas. Viņas pašreizējo pētījumu un praktiskā darba centrā ir atmiņas, pārvietošanas pieredzes un ētiska mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās lietojuma krustpunkts.
Viņa ir doktorantūras studiju noslēguma posmā mediju mākslas un radošo tehnoloģiju jomā RISEBA Lietišķo zinātņu universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes kopīgajā doktorantūras programmā. Savā pētījumā viņa piedāvā Steina neaktualitātes fenomenoloģiju algoritmiskās atmiņas praksēm un eksperimentē ar jauno tehnoloģiju izmantošanu, lai radītu iemiesotas atmiņas sajūtu.
Viņas darbs ir vērsts uz atbalsta sistēmas izstrādi, kas cilvēkiem, kuri dzīvo pārvietošanās vai piespiedu pārcelšanās apstākļos, palīdzētu no jauna orientēties tagadnē. Pirms atgriešanās akadēmiskajā vidē Sabrīnas profesionālā darbība bija saistīta ar attālu pasaules reģionu kopienu, īpaši pirmiedzīvotāju kopienu, apmācību digitālo mediju rīku izmantošanā, lai ar kopienas vadītiem projektiem stāstītu savus stāstus un saglabātu valodu un kultūru.
Mg.art. Andris Gauja
Andris Gauja ir latviešu kinorežisors, scenārists un producents, kurš strādā Rīgā. Viņš ir 2011. gadā dibinātā neatkarīgā filmu producēšanas uzņēmuma “Riverbed” dibinātājs. Gauja ir pazīstams ar darbiem gan dokumentālajā, gan spēlfilmu kino, bieži pievēršoties pārdomas rosinošām tēmām un izmantojot spēcīgu vizuālo stilu.
Starptautisku atpazīstamību viņš pirmo reizi guva ar dokumentālo filmu “Ģimenes instinkts” (2010), kas ieguva Grand Prix festivālā AFI Docs, agrāk pazīstamā kā Silverdocs, tika nominēta kā labākā vidēja garuma dokumentālā filma IDFA festivālā Amsterdamā un tika atlasīta vairāk nekā 25 starptautiskiem filmu festivāliem.
Gauja debitēja pilnmetrāžas spēlfilmu režijā ar filmu “Izlaiduma gads” / “The Lesson” (2014), kuras pirmizrāde notika Monreālas Pasaules filmu festivālā un kura kļuva par kases panākumu Latvijā. Viņa nākamā spēlfilma “Tagad mūs nekas nevar apturēt” / “Nothing Can Stop Us Now” (2019) saņēma deviņas Latvijas Nacionālās kino balvas nominācijas.
Pēdējos gados Gauja atgriezies pie dokumentālā kino, pievēršoties zinātniskām un metafiziskām tēmām. To apliecina viņa īsfilma “Māksla skatīties” (2024), kuras pirmizrāde notika ArtDocFest/Riga un kura veidota kā daļa no viņa akadēmiskā darba Latvijas Kultūras akadēmijas doktorantūrā.
AMSP absolventiem pavēras plašas karjeras iespējas vairākās jomās:
Akadēmiskais pētnieks un docētājs (turpinot studijas doktorantūrā)
Imersīvo tehnoloģiju mākslinieks (VR/AR/XR projekti, spēļu dizains, instalācijas)
Mākslīgā intelekta un datu vizualizācijas speciālists
Radošo industriju uzņēmējs un producents
Kultūras institūciju vadītājs digitālo mediju jomā
Maģistra grāds audiovizuālajā un imersīvo tehnoloģiju mākslā sniedz absolventiem plašu zināšanu un prasmju kopumu augsti kvalificētai profesionālajai darbībai imersīvo digitālo mediju jomā, vienlaikus veidojot pamatu tālākām studijām doktorantūrā. Turpināšanai piemērota RISEBA doktora studiju programma “Mediju māksla un radošās tehnoloģijas” (MACT).
Auditorijas:
Auditorijās parasti notiek teorētiskās lekcijas. Visas auditorijas ir aprīkotas ar datoriem un projektoriem pasniedzēju un studentu prezentācijām. Lielākajā auditorijā, labākai redzamībai ir nodrošināta ar dublējošajiem lielformāta monitoriem.
Mediju laboratorija
Mediju laboratorija ir neformāla, ar augstas kvalitātes tehnoloģisko infrastruktūru aprīkota audiovizuālo radošo pētījumu un eksperimentu vieta, kurā tiesības darboties ir tikai maģistra studiju programmas ‘’Audiovizuālā un imersīvo tehnoloģiju māksla” studentiem un Augstskolas RISEBA doktora programmas “Mediju māksla un radošās tehnoloģijas” doktorantiem.
Video studija
300 kvadrātmetrus lielajā video studijā notiek nodarbības operatora mākslā un apgaismošanā. Tajā studenti savā ārpuslekciju laikā var filmēt savus studiju darbus. Studija ir nodrošināta ar pilna formāta melno un zaļo (green screen) fonu un grīdu. Pieejama ir operatora spectehnika – kameras krāns ar sliedēm, RONIN, Steadicam. Tiek nodrošinātas sertificēšanas standartam atbilstošas dronu tehnikas apmācības. Video studijā ir uzstādīta arī stacionāra apgaismošanas sistēma. Blakus video studijai ir izvietotas arī grimētava, kostīmu un rekvizītu noliktava un skaņu ierakstu studija.
Montāžas studijas
Arhitektūras un Mediju centrā H2O 6 ir izveidotas trīs lielās un divas mazās video montāžas studijas. Lielās montāžas studijas katra ir aprīkota ar 15 – 20 stacionāriem iMac datoriem. Šajās studijās notiek Audiovizuālās montāžas lekcijas un praktiskie treniņi digitālajā montāžā. Mazās video montāžas studijas ir domātas studentu patstāvīgajiem darbiem pēc lekcijām. Visi montāžas datori ir nodrošināti ar Final Cut Pro, Adobe Creative Suite Production Premium, Logic Studio, Cinema 4D, bet Mediju Labaratorija nodoršina Mistika VR, point cloud aplikācijas fotogrammetrijai, 3D skenēšanai, DeepL, Stable Diffusion mākslīgā intelekta renderēšanai, u.c. digitālās apstrādes programmatūras.
Mediju laboratorija
Mediju laboratorija ir neformāla audiovizuāla radošā pētīšanas un eksperimentēšanas telpa, aprīkota ar augstākās klāses tehnoloģisko infrastruktūru. Laborātorijā pieejamas Capital NEO Design un Rig F darbastacijas ar NVIDIA RTX un Apple iMac Retina 5K. Resursi paredzēti reāllaika 3D vizualizācijai, ģeneratīvajai mākslai un XR projektu īstenošanai. Pieejamas Pimax Vision 8K X VR brilles, KCL PL displejs, kā arī programmatūras rīki Runway ML, DALL-E, Cinema 4D, Unity, InstaStudio.
Informācijas un zinātniskā bāze
RISEBA bibliotēka ar pieakļuvi starptautiskajām datubāzēm Scopus, EBSCO, Web of Science u.c. nodrošina pētīgai un teorētiskajam darbam nepieciešamo akadēmisko bāzi.
AMSP studentiem ir iespēja piedalīties dažāda veida Erasmus+ projektos, tostarp nodrošinot zināšanu pārnesi, prasmju un kompetenču attīstību. Doties Erasmus+ apmaiņas programmā var jebkurš maģistra programmas students, kurš ir pabeidzis vismaz vienu studiju gadu. Students var doties studēt uz 1 vai 2 mācību semestriem kādā no RISEBA partneruniversitātēm. Studiju mobilitātes ilgums ir 2-12 mēneši. Par studiju un prakses apmaiņas programmā pavadīto periodu ārvalstīs studentam nav jāmaksā, mācību maksu sedz partneraugstskola, bet students turpina apmaksāt RISEBA studiju maksu. Par ārvalstīs mobilitātes laikā pavadīto periodu studentam tiek piešķirta Erasmus+ stipendija, lai nosegtu transporta un uzturēšanās izmaksas. Erasmus+ prakses mobilitāte paredz, ka students var iziet praksi kādā no sev interesējošajiem uzņēmumiem kādā no Erasmus+ programvalstīm. Par šo prakses periodu students saņem Erasmus+ stipendiju. Prakses mobilitātes ilgums ir 2-12 mēneši.
Kopš 2023./2024. akadēmiskā gada, informācija par studiju programmas pašnovērtējumu ir iekļauta studiju virziena progresa ziņojumā, kurš pieejams šeit.
Dr. Aigars Ceplītis, PhD – RISEBA Mediju un Radošo Tehnoloģiju Fakultāte, Kopīgās maģistra studiju programmas “Audiovizuālā un imersīvo tehnoloģiju māksla” direktors RISEBA, Kopīgās doktora studiju programmas “Mediju māksla un radošās tehnoloģijas” administratīvais direktors RISEBA. +37125620270 [email protected]
