Šī programma sagatavo māksliniekus, kuriem piemīt daudzpusīgas zināšanas par jaunajām tehnoloģijām, audiovizuālajām mākslām un digitālās kultūras procesiem.
Humanitāro zinātņu maģistra grāds audiovizuālajā un mediju mākslā
Maksa gadā:
Latvijas un citu ES, EEZ valstu, kā arī ES kandidātvalstu pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem:
4000 EUR (pilna laika vakara studijas, angļu valodā)
Citu valstu pilsoņi:
4700 EUR (pilna laika vakara studijas, angļu valodā)
Augstskolas “RISEBA” un RTU Liepājas akadēmijas kopīgā akadēmiskā maģistra studiju programma „Jaunie mediji un audiovizuālā māksla” ir paredzēta studējošiem, kuri vēlas profesionāli saistīt savu dzīvi ar audiovizuālās mediju mākslas zinātnēm un būt konkurētspējīgiem Eiropas Savienības, Āzijas, un Ziemeļamerikas tirgus ietvaros kā kompetenti audiovizuālās nozares speciālisti darbam masu saziņas līdzekļos, televīzijā, kino, radio, video un kino pēcapstrādes un vizuālo specefektu organizācijās, jauna tipa radošie konsultanti biznesā, uzņēmumos, un radošajās industrijās, kā arī konkurētspējīgi, uz pētniecību orientētu profesionāļI – mākslinieki, kuriem piemīt daudzpusīgas zināšanas par jaunajām digitālām tehnoloģijām, paplašināto un virtuālao realitāti, 360-grādu kino, kultūras analītiku, datu vizualizācija, un mākslīgo intelektu, kā arī prasmes tās pielietot radošu projektu realizēšanā un zinātniskajā pētniecībā.
Studiju programmas mērķis
Studiju programmas mērķis ir sagatavot konkurētspējīgus, uz pētniecību orientētus profesionāļus – māksliniekus, kuriem piemīt daudzpusīgas zināšanas par jaunajām tehnoloģijām, audiovizuālajām mākslām un digitālās kultūras procesiem, kā arī specifiskas prasmes mākslas darbu un inovatīvu mediju produktu radīšanā, zinātniskajā pētniecībā un radošu projektu realizēšanā, un kas ir konkurētspējīgi mākslas, inovācijas tehnoloģiju un radošo industriju darba tirgū. Digitālās tehnoloģijas tiks izmantotas gan tradicionālu audiovizuālās mākslas darbu veidošanā (dokumentālās filmas, video scenogrāfija, multimediju performances, digitālās mākslas instalācijas), gan darbā masu saziņas līdzekļos (televīzijā, kino, radio, darbā pēcapstrādē un ar speciāliem efektiem), gan jaunu mākslas formu meklējumos (augmentētā/virtuālā realitāte, 360 grādu video, interaktīvās instalācijas, imersīvās vides), gan praksē balstītas pētniecības attīstībā un kultūras procesu digitalizēšanā (kultūras analītika, datu vizualizācija, arhivēšana, u.tml.).
Nodarbību plāns veidots tā, lai studijas būtu iespējams apvienot ar darbu – nodarbības notiek ceturtdienu un piektdienu vakaros (18.00–21.00) un sestdienās (10.00–15.00). Studējošie nodarbībām var pievienoties klātienē un attālināti; izņēmumi ir atsevišķas praktiskas nodarbības un viespasniedzēju vizītes, kurās studentiem ir jāpievienojas nodarbībai klātienē. Prakstiskām patstāvīgām nodarbībām, studējošiem Arhitektūras un mediju centrs H2O 6, Durbes ielā 4, ir pieejams 24/7 režīmā.
Studiju laikā studenti apgūst vienu no izvēlētajām specialitātēm:
“Audiovizuālo mediju māksla” ( Rīga, RISEBA)
“Multimediju skatuves māksla” ( Rīga, RISEBA)
“Digitālā māksla” ( Liepāja, RTU Liepājas akadēmija)
“Skaņu Māksla un Elektroniskā mūzika” ( Liepāja, RTU Liepājas akadēmija)
*Specializācijas virzieni “Audiovizuālo mediju māksla” un “Multimediju skatuves māksla” notiek Rīgā un virzienus administrē RISEBA, bet specializācijas virzieni “Digitālā māksla” un Skaņu Māksla un Elektroniskā mūzika” notiek Liepājā un tos administrē RTU Liepājas akadēmija.
Partneruniversitāte
Kopīgā studiju programma “Jaunie mediji un audiovizuālā māksla” ir akadēmiskā maģistra programma, kas apvieno padziļinātu teorētisko zināšanu apguvi ar inovācijās balstītām praktiskajām nodarbībām. Praktiskā daļa tiek īstenota RISEBA Mediju un Radošo tehnoloģiju fakultātes moderni aprīkotajā dinamiskajā vidē, ļaujot radīt inovatīvus risinājumus, kas stiprina digitālās kultūras un audiovizuālās mākslas attīstību Latvijā un starptautiskajā arēnā.
Programmas struktūra balstīta uz modulāru sistēmu, kas atbilst 120 KP (ECTS) kredītpunktiem. Tā sastāv no 60 KP integrētajiem (A daļas) moduļiem, kas nodrošina fundamentālu teorētisko un profesionālo zināšanu bāzi, kā arī specializācijas (B daļas) moduļiem ar četriem mākslas nozares virzieniem, kurus iespējams apgūt 27 KP apjomā. Papildus tiek piedāvāts brīvas izvēles (C daļas) kurss 3 KP apjomā, kā arī 30 KP vērts maģistra darbs, kas orientēts uz pētniecību un inovāciju.
Studiju programma piedāvā divus specializācijas virzienus– “Audiovizuālie mediji” un “Multimediju skatuves māksla” notiek Rīgā un šos virzienus administrē augstskola RISEBA, un otri divi specializācijas virzieni – “Digitālā māksla” un “Skaņu māksla un Elektroniskā mūzika” notiek Liepājā, un tos administrē RTU Liepājas akadēmija. Studijas maģistra studiju programmas studentiem galvenokārt notiek Arhitektūras un mediju centrā H2O 6, Durbes ielā 4.
Nodrošināt mērķtiecīgu un kvalitatīvu studiju procesu, sniegt studentiem nepieciešamo atbalstu zināšanu un prasmju papildināšanā un pētniecībā, piesaistīt studiju programmai un pētniecībai jauno mediju jomas profesionāļus un iniciēt RISEBA un LiepU mācībspēku profesionālo pilnveidi.
Attīstīt jauno mediju mākslas studijām un pētniecībai atbilstošu radošu vidi un piedāvāt daudzpusīgu, starpdisciplināru akadēmisko izglītību, nepārtraukti papildināt materiālo un tehnisko bāzi, un attīstīt sadarbību ar Jauno mediju kultūras centru RIXC, radošajām industrijām un laikmetīgās kultūras festivāliem.
Stimulēt studentu radošo potenciālu inovatīvu ideju izstrādē, pilnveidot profesionalitātei un pētniecības darbam nepieciešamās prasmes un iemaņas un piedāvāt daudzpusīgas iespējas pētniecības projektu prezentācijai.
Nodrošināt studentiem daudzpusīgas iespējas līdzdarboties partneraugstskolu un partnerorganizāciju sadarbības tīklā un tā iniciētajos projektos, stimulēt mākslas pētniecības projektu starptautisku atpazīstamību.
Nostiprināt izpratni par kultūrā balstītu ekonomiku, sniegt studentiem specifiskas producēšanas un menedžmenta prasmes jauno mediju mākslas jomā.
Sasniedzamie studiju rezultāti:
Studentiem ir attīstīta pētniecības caurviju kompetence – izprot un spēj patstāvīgi izmantot praksē-balstītas mākslas pētniecības teorētiskās un praktiskās metodes un pieejas.
Studenti pārzina un spēj patstāvīgi izmantot pamata audiovizuālās mākslas tehnikas (pieejas) un instrumentus (programmatūru un ierīces).
Studenti padziļināti pārzina un spēj patstāvīgi izmanto sava izvēlētā studiju virziena specifiskos darba instrumentus.
Studentiem ir attīstīta jaunrade, uzņēmējspēja un kritiskā domāšana, lai tie spētu identificēt radošo industriju un tirgus iespējas, un radīt tirgū pieprasītus un sabiedrībai vērtīgus jaunus produktus.
Studenti spēj izmantot savas menedžmenta un mārketinga zināšanas, lai strādātu radošo industriju jomā.
Studentiem ir augsti attīstīta digitālā kompetence un medijpratība, ko tie spēj patstāvīgi izmantot jaunradē, pētniecībā un darba tirgū.
Studentiem piemīt globālā un pilsoniskā kompetence, tie spēj sastrādāties starpkultūru, starptautiskos un starpnozaru sadarbības tīklos.
Students pārzina akadēmisko un zinātnisko ētiku.
Students pārzina autortiesību likumus, datu ētiku un kiberdrošības jautājumus.
1.gads
Konceptuālā Domāšana Laikmetīgā Māksla Mūzikas Vide un Skaņu Teorija Skaņu Kompozīcija Audioierakstu Veidošana Operatora – Inscenētāja Māksla Jauno Mediju un Kino Montāža un Jauno Mediju Estētika Vizuālā Kultūra n Semiotika Interaktīvais Kino Producēšana un Fondu Piesaiste Starpmediju Tehnoloģija un Integrācija Eksperimentālais Kino Scenārija Veidošana Audiovizuālo Darbu Režija Mākslas pētniecība digitālajās vidēs
2. gads
Digitālās mākslas teorija un producēšana Cinema 4D un animācija Mākslīgā Intelekta (AI) instalācijas 360 grādu 3D interaktīvā vizualizācija After Effects digitālā pēcapstrāde Narratoloģija Virtuālajā Realitātē (VR) Interaktīvā Māksla un Multimediju Performances Multimediju skatuves māksla
Brīvās izvēles studiju kursi
Dizaina domāšana sabiedriskajās attiecībās Glezniecība: telpa un krāsas Inovāciju stratēģija un digitālo mediju komunikācija Radošums un dizaina domāšana Digitālā transformācija un sociālie mediji Inovācijas un radošums uzņēmējdarbībā Koučings, mentorings un supervīzija Finanšu menedžments un projektu izmaksu vadība Projekta komunikācijas vadība Kultūrvēsturiskais mantojums mūsdienu pilsētvidē Kultūras diplomātija un pārrunu vadība Objektu un telpas vizualizācijas metodes Formveides 3D studijas
*RISEBA ir tiesīga veikt korekcijas programmas priekšmetu saturā un stundu apjomā līdz 20%.
Lūdzam iepazīties ar uzņemšanas noteikumiem, kas publicēti mūsu mājaslapas sadaļā Nāc studēt -> Uzņemšanas noteikumi
Humanitāro zinātņu bakalaura grāds / otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība humanitārajās un mākslas nozarēs;
angļu valodas prasmes vismaz B2 līmenī;
iestājpārbaudījums;
vai
Bakalaura grāds/ otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība sociālo zinātņu, izglītības zinātņu, inženierzinātņu, datorzinātņu vai citā nozarē;
pieredze profesionālās mākslinieciskās jaunrades darbā kā autoram vai pašnodarbinātai personai/ darbs radošo industriju, kultūras, mākslas vai mūzikas nozarē (vismaz 12 mēneši) vai apgūti studiju kursi humanitāro un mākslas zinātņu jomā vismaz 12 EKPS apjomā:
mākslas vēsture vai mākslas teorija vismaz 6 EKPS apjomā,
filozofija, kultūras vēsture vai kultūras teorija vismaz 6 EKPS apjomā.
angļu valodas prasmes vismaz B2 līmenī.
iestājpārbaudījums.
Iestājpārbaudījums – maģistra darba pieteikums un radošās darbības portfolio (pievieno, iesniedzot pieteikumu studijām):
Papildus pamata noteiktajam augstākās izglītības līmenim, pretendentiem ir jāiesniedz perspektīvā maģistra darba projekta pieteikums brīvā formā, savas iepriekšējās darbības radošais portfolio un jānokārto RISEBA organizēto angļu valodas iestājpārbaudījumu. Maģistra darba projekta pieteikums brīvā formā un portfolio tiek nosūtīts programmas direktoram elektroniski ([email protected]). No angļu valodas iestājpārbaudījuma ir atbrīvoti tie, kuriem iepriekšējās studijas ir bijušas angļu valodā, vai arī tiem ārvalstniekiem, kuru izcelsmes valstī angļu valodai ir valsts valodas statuss.*
Radošās darbības portfolio: jānodemonstrē pēc izvēles 3 – 5 līdz šim realizētie jauno mediju mākslas, audiovizuālās mākslas, skaņas mākslas darbi, projekti, prototipi, pasūtījuma darbi vai pētījumi.
Papildjautājumu gadījumā ir iespēja sazināties ar programmas direktoru Dr. Aigaru Ceplīti: +37125620270
* Specializācijas virzieni “Audiovizuālie mediji” un Multimediju skatuves māksla notiek Rīgā un virzienus administrē RISEBA, bet specializācijas virzieni Digitālā māksla un Skaņu māksla un elektroniskā mūzika notiek Liepājā un tos administrē RTU Liepājas akadēmijā.
Dr. Ieva Gintere
RISEBA asociētā profesore Dr. Ieva Gintere ir izcila akadēmiķe, kas specializējas mūsdienu estētikā, mūzikas teorijā un digitālajās tehnoloģijās. Dr. Ieva Gintere ieguvusi vijoļspēles grādu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (1999), maģistra grādu Latvijas Kultūras akadēmijā (2002) un Latvijas Universitātē (2004), kā arī doktora grādu laikmetīgajā muzikoloģijā (2014), studējot doktorantūrā Parīzes-X Nanteras Universitātē. Kopš 2015. gada viņa strādā arī par vadošo pētnieci Vidzemes Augstskolā, kur viņas pētījumi koncentrējas uz starpdisciplināru metodoloģiju un moderno tehnoloģiju integrēšanu ar mākslas teoriju, kā arī ir pioniere digitālo mākslas spēļu izstrādē, īstenojot tādus projektus kā “Mākslas telpa” un “ImGame” laikmetīgās mākslas izglītībai. Viņa ir piedalījusies starptautiskās publikācijās, uzstājusies Eiropas konferencēs, sadarbojusies ar institūcijām Grieķijā, Ungārijā un Francijā, kā arī lasījusi lekcijas Gruzijā, Rumānijā un Latvijā.
Dr. Ellen Pearlman
RISEBA vecākā pētniece un docente Dr. Ellen Pearlman ir imersīvo un mākslīgā intelekta mediju māksliniece, kritiķe, kuratore un pedagoģe, kas strādā Mediju un radošo tehnoloģiju fakultātē. Viņa ir ieguvusi doktora grādu digitālajos medijos Honkongas Pilsētas universitātē, pievēršoties apziņas, uzraudzības un biometrisko tehnoloģiju pētniecībai, izmantojot inovatīvu mākslu. Dr. Pērlmane ir pazīstama ar tādiem novatoriskiem darbiem kā smadzeņu viļņu opera “Noor”, mākslīgā intelekta vadītais “AIBO” un Lumen balvas finālists “Language Is Leaving Me”. Viņas karjeras laikā viņa ir bijusi Fulbraita stipendiāte Varšavas Universitātē, MIT pētniece un Ņujorkas Universitātes viespētniece, kā arī ieņēmusi vadošus amatus Art-A-Hack™ un Ņujorkas Volumetrijas biedrībā. Viņa ir saņēmusi nozīmīgus apbalvojumus, piemēram, ES Vertigo STARTS laureātes un vairākas Fulbraita balvas, un viņas pētījumi un radošie projekti ir prezentēti vadošajās konferencēs un institūcijās visā pasaulē.
Dr. Pierre Jolivet
Dr. Pjērs Jolivets (Pierre Jolivet), Mediju un radošo tehnoloģiju fakultātes galvenais loceklis, ir starptautiski atzīts skaņu mākslinieks un komponists, kas vislabāk pazīstams ar saviem novatoriskajiem darbiem ar pseidonīmu Pacific 231. Savu karjeru sācis 20. gadsimta 80. gadu sākumā, Jolivets bija franču pionieris industriālās un spēka elektronikas mūzikas ainā, bet pēc tam viņa prakse attīstījās ambientās un abstraktās elektroniskās skaņas virzienā. Viņa plašā diskogrāfija pārsniedz divdesmit albumus, kuros iekļautas daudzas starptautiskas sadarbības. Jolivet darbs pēta skaņas un telpas robežas, bieži vien to realizējot multimediju performancēs un instalācijās, piemēram, Stif(f)le, Im’shi, Espace Altéré un audiovizuālajā izrādē Micromega, kas tika prezentēta dažādās valstīs. Viņš ir devis ieguldījumu šajā jomā arī kā Luidži Rusolo žūrijas loceklis, kas ir prestižā starptautiskā balva akustiskās mūzikas jomā. Dr. Pjērs Jolivets ir ieguvis maģistra grādu digitālajā pasaulē ar izcilību Nacionālajā mākslas un dizaina koledžā (National College of Art and Design) un Dublinas Universitātes koledžā ieguvis doktora grādu skaņas mākslas un sensorās uztveres jomā. Viņa akadēmiskās un pētnieciskās intereses ir vērstas uz skaņas, sensoru un imersīvās vides krustpunktiem, un nesenajos darbos viņš pētīja saikni starp skaņas mākslu un sensoro praksi.
Dr. Christopher Hales
RISEBA docents Dr. Haleiss 2006. gadā ieguva doktora grādu interaktīvo filmu mākslā Londonas Karaliskajā mākslas koledžā (Royal College of Art), viņa disertācijas nosaukums bija “Rethinking the Interactive Movie”. Viņa akadēmiskais pamats ietver maģistra grādu interaktīvajā multimedijā, ko viņš ieguva 1994. gadā Karaliskajā mākslas koledžā. Savas karjeras laikā viņš ir strādājis par pēcdoktorantūras pētnieku Austrumlondonas Universitātes SMARTlab centrā un pasniedzis kā vecākais pasniedzējs Rietumanglijas Universitātes Mākslas, mediju un dizaina fakultātē. Viņa plašā pasniedzēja pieredze ietver vairāk nekā 125 semināru vadīšanu visā Eiropā par interaktīvo filmu veidošanu un mākslīgā intelekta uzlaboto mediju radīšanu, īpašu uzmanību veltot Baltijas valstīm, kur viņš regulāri pasniedz kopš 2002. gada. Pašlaik viņš vada progresīvus pētījumus, ko dēvē par “latento revolūciju” filmu veidošanā, pētot, kā mākslīgais intelekts un mašīnmācīšanās pārveido eksperimentālo kino, izmantojot neironu tīklus un ģeneratīvos adversāros tīklus (GAN). Viņa darbs savieno tradicionālās kinematogrāfijas prakses ar jaunajām mākslīgā intelekta tehnoloģijām, izvirzot viņu priekšplānā mūsdienu diskusijās par radošo mediju ražošanas nākotni.
Dr. Rasa Šmite
Dr. Rasa Šmite ir vadošā Latvijas un starptautiskā jauno mediju māksliniece, pētniece un inovatore, kas kopš 20. gadsimta 90. gadiem darbojas mākslas, zinātnes un tehnoloģiju krustcelēs. Dzimusi Rīgā 1969. gadā, viņa ir līdzdibinātāja RIXC Mākslas un zinātnes centram, kas ir nozīmīgs jauno mediju mākslas un zinātnes sadarbības centrs. Viņa ir profesore un RISEBA/ RTU kopīgās MACT doktorantūras programmas (Mediju māksla un radošās tehnoloģijas) līdzdirektore RTU Liepājas akadēmijā un RISEBA, kā arī pētniece Bāzeles Mākslas un dizaina akadēmijā FHNW Šveicē. Viņas kopīgie projekti ar Raiti Šmitu kā “smitesmits.com” sniedzas no agrīnā interneta radio līdz mākslīgā intelekta un uz XR balstītai mākslai, par kuriem saņemti tādi apbalvojumi kā Prix Ars Electronica un Falling Walls Science Breakthrough Award, kā arī starptautiskas izstādes lielākajās pasaules izstāžu zālēs. Kā profesore un MACT programmas galvenā pasniedzēja Šmite savieno akadēmisko vadību ar radošo praksi, izstrādājot mācību programmas, kas atspoguļo viņas starpdisciplināro metodoloģiju. Viņa ir pasniegusi MIT un citās labākajās iestādēs, un viņas mentorings doktorantūras studentiem uztur viņas interesi par jaunām imersīvām tehnoloģijām un progresīvām tehnoloģijām.
Artis Dzērve
Artis Dzērve ir slavens latviešu video un 3D kartēšanas mākslinieks, kurš izceļas ar inovatīviem video scenogrāfijas, digitālo instalāciju un projekciju kartēšanas darbiem. Ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi audiovizuālajā un interaktīvajā mākslā Dzērve ir kļuvis par nozīmīgu personību, integrējot digitālos medijus teātrī, operā un liela mēroga publiskos pasākumos. Īpašu atzinību izpelnījies ar saviem imersīvajiem video projektiem vadošajiem Latvijas teātriem, tostarp Dailes teātrim un Latvijas Nacionālajai operai, kā arī starptautiskiem iestudējumiem Austrijā, Vācijā, Beļģijā un Francijā. Viņa radošie sasniegumi ir izpelnījušies tādus prestižus apbalvojumus kā Lielā Mūzikas balva un teātra balva “Spēlmaņu nakts”, uzsverot viņa ietekmi uz mūsdienu scenogrāfiju. Dzērve studējis Hamburgas Mākslas akadēmijā performanču mākslas leģendas Marinas Abramovičas vadībā, kas veidojusi viņa eksperimentālo pieeju mediju mākslai. Viņa portfolio aptver video reklāmu, interaktīvas instalācijas un augsta līmeņa videomappinga projektus tādiem festivāliem kā “Staro Rīga” un koncertiem Arēnā Rīga. Kā pasniedzējs viņš dalās savā pieredzē RISEBA universitātē, pasniedzot audiovizuālās mediju mākslas un digitālās scenogrāfijas kursus, kurus raksturo tehnoloģiju un mākslinieciskā redzējuma nevainojama saplūšana, konsekventi pārvarot robežas 3D kartēšanas un digitālās stāstu veidošanas jomā.
Mg.art., Antra Cilinska
Antra Cilinska ir ievērojama latviešu kinoproducente, režisore un montāžas režisore, kas atzīta par nozīmīgu ieguldījumu dokumentālajā un spēlfilmu kino kopš 90. gadu sākuma. Dzimusi 1963. gada 12. martā Iecavā, Latvijā, viņa sāka savu karjeru kā filmu montāžas režisore Rīgas Kinostudijā, sadarbojoties ar pazīstamo režisoru Juri Podnieku starptautiski atzītajās dokumentālajās filmās, piemēram, “Vai viegli būt jaunam?”, “Sveiki, vai jūs mūs dzirdat?” un “Dzimtene”. Pēc Podnieka aiziešanas mūžībā Cilinska pabeidza viņa nepabeigtos projektus un kļuva par vienu no vadošajām personībām Latvijas kino. Kopš 1994. gada Cilinska ir neatkarīgās Jura Podnieka studijas režisore un producente, pārraugot daudzveidīgu dokumentālo, animācijas un spēlfilmu portfolio. Starp viņas atzītajiem darbiem ir filmas “Baltijas sāga” (2000), “Laimes formula” (2015), “Iemesti pasaulē” (2018) un filmas “Vai viegli būt jaunam?” turpinājums, par kuru Leipcigas kinofestivālā saņēma FIPRESCI balvu. Cilinskas filmas bieži pēta attiecības starp indivīdu un sabiedrību, un viņa izceļas ar savu sociāli angažēto pieeju. Līdztekus producēšanas darbam viņa kopš 2008. gada pasniedz montāžu un producēšanu Latvijas Kultūras akadēmijā, turpinot veidot nākamo Latvijas kinematogrāfistu paaudzi.
Dr. Aigars Ceplitis
RISEBA docents Dr. Aigars Ceplītis ir latviešu kinorežisors un pasniedzējs, kas pazīstams ar savām zināšanām audiovizuālo mediju, filmu montāžas un imersīvo kino tehnoloģiju jomā. Viņš ir RISEBA Lietišķo zinātņu augstskolas Mediju un radošo tehnoloģiju fakultātes dekāns, kur viņš ir arī doktorantūras programmas “Mediju māksla un radošās tehnoloģijas” administratīvais direktors un maģistra programmas “Jaunie mediji un audiovizuālā māksla” direktors. Viņa pasniegtās lekcijas aptver tādas tēmas kā filmu montāža, naratoloģija un 360° sfēriskais kino, atspoguļojot viņa ieguldījumu gan tradicionālajās, gan jaunākajās mākslas praksēs. Dr. Ceplītis ir ieguvis doktora grādu Rīgas Tehniskajā universitātē, maģistra grādu kino zinātnē Kalifornijas Mākslas institūtā (2004) un bakalaura grādu mākslas vēsturē Lorensa universitātē (ASV). Viņš ir arī studējis teātra režiju DePaul Universitātes Džona Gudmena drāmas skolā Čikāgā. Kā pētnieks viņš pēta 360 grādu stereoskopisko filmu naratīvo taksonomiju un publicējis publikācijas par digitālo stāstu stāstīšanu un mākslīgo intelektu. Papildus akadēmiskajam darbam viņš ir arī pieredzējis filmu montāžas režisors, kurš strādājis pie tādiem projektiem kā “Begletsy”, “Mazliet Ilgāk”, “Analog Days”, “Killers” un TV miniseriāla “Secrets of the Baltic Hotel”.
Dr. Efe Duyan
RISEBA asociētais profesors Dr. Efe Duyan, dzimis 1981. gadā Stambulā, kopš 2013. gada pasniedz teoriju, vēsturi un dizainu Mimar Sinan universitātē. Veicot pētījumus un vieslekcijas, viņš ir sadarbojies ar vairākām universitātēm, piemēram, Berlīnes Tehnisko universitāti, Ca’ Foscari universitāti, Minesotas Universitāti, Stambulas Tehnisko universitāti, Atalantas Universitāti, Aiovas Universitāti, Džordža Vašingtona Universitāti un Masačūsetsas štata Bostonas Universitāti. Efesas pētniecības jomas ir laikmetīgais dizains, kritiskā dizaina perspektīvas, telpiskā pieredze, arhitektūras rakstniecība un teorija, agrīnais modernisms un Vidusjūras austrumu arhitektūras vēsture. Viņš ir studējis arhitektūru un filozofiju METU (bakalaura gr. – 2005), arhitektūras vēsturi un teoriju YTU (maģistra gr. – 2008) un arhitektūras vēsturi Mimar Sinan FAU (doktora gr. – 2013). Viņš ir arī starptautiski pazīstams kā dzejnieks un rakstnieks. Viņa dzeja ir tulkota vairāk nekā divdesmit piecās valodās un aicināta uz daudziem literāriem pasākumiem visā pasaulē, tostarp Aiovas Universitātes Starptautisko rakstniecības programmu un Sentluisas Universitātes Hērsta profesora programmu.
Mg.art. Mihails Matvejenko
Mihails Matvejenko ir latviešu vizuālo efektu komponists un digitālo efektu mākslinieks, kas radies Rīgas studijā Vilks Studija/Vilks Productions, kur viņš pilnveidoja savas prasmes mūzikas video un reklāmas projektos, pirms sāka strādāt pie mākslas filmām. Viņš tiek uzskatīts par vienu no Latvijas vadošajiem specefektu speciālistiem un vēlāk iestājās RISEBA Universitātes kopīgajā maģistrantūras programmā “Jaunie mediji un audiovizuālā māksla”, lai padziļinātu savas zināšanas mākslīgā intelekta rīku postprodukcijas jomā. Kopš 2017. gada Matvejenko fotoreālā kompozīcija ir izmantota tādās starptautiskās filmās kā Skybound (2017), Pocket Hercules: Naim Süleymanoglu (2019), Infinite Storm (2022) un somu-latviešu ģimenes fantāzija Antero Varovainen ja onnenkivi (2023). Strādājot kā ārštata darbinieks no Rīgas, viņš sniedz VFX pakalpojumus Eiropas un ASV studijām, vienlaikus uzraugot studentus un sadarbojoties ar RISEBA pētniecības komandām, lai izstrādātu mākslīgā intelekta vadītas darba plūsmas virtuālajai ražošanai.
Mg.art. Sabrina Durling – Jones
Sabrina ir kinorežisore un radošā tehnologe, kas koncentrējas uz datu un vizuālo stāstu stāstīšanu, izmantojot jau zināmas un jaunas (mākslīgā intelekta) tehnoloģijas. Viņas pašreizējo pētījumu un praktiskā darba centrā ir atmiņas, pārvietošanas un ētisku mākslīgā intelekta/mašīnmācīšanās (ML) lietojumu krustpunkts. Viņa ir noslēguma stadijā, lai pabeigtu doktorantūras studijas mediju mākslas un radošo tehnoloģiju jomā kopīgā doktorantūras programmā RISEBA Lietišķo zinātņu universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē (Latvija). Viņas pētījumā tiek ierosināta Steina ne-aktualitātes fenomenoloģija algoritmiskās atmiņas praksēm un eksperimentēts ar jauno tehnoloģiju izmantošanu, lai radītu iemiesotas atmiņas sajūtas. Viņa koncentrējas uz to, lai izstrādātu pārvarēšanas sistēmu, kas var palīdzēt cilvēkiem, kuri dzīvo pārcelšanās apstākļos, pārorientēties tagadnē. Pirms atgriešanās akadēmiskajā vidē Sabrīnas profesionālā darbība ietvēra attālu pasaules reģionu iedzīvotāju, īpaši pirmo tautu/pirmo tautu, mācīšanu, kā izmantot digitālo mediju rīkus, lai stāstītu stāstus un saglabātu valodas un kultūru, izmantojot kopienu vadītus projektus.
Mg.art. Andris Gauja
Andris Gauja ir latviešu kinorežisors, scenārists un producents, kurš strādā Rīgā. Viņš ir 2011. gadā dibinātā neatkarīgā filmu producēšanas uzņēmuma Riverbed dibinātājs. Gauja ir pazīstams ar saviem darbiem gan dokumentālajā, gan sižetiskajā kino, bieži vien pētot pārdomas rosinošas tēmas ar spēcīgu vizuālo stilu. Starptautisku atpazīstamību viņš pirmo reizi guva ar dokumentālo filmu “Ģimenes instinkts” (2010), kas ieguva Grand Prix festivālā AFI Docs (agrāk Silverdocs), tika nominēta kā labākā vidēja garuma dokumentālā filma festivālā IDFA (Amsterdama) un tika atlasīta vairāk nekā 25 starptautiskiem filmu festivāliem. Gauja debitēja ar pilnmetrāžas spēlfilmu “Izlaiduma gads” (“The Lesson”, 2014), kas pirmizrādi piedzīvoja Monreālas Pasaules filmu festivālā un kļuva par kases grāvēju Latvijā. Viņa nākamā spēlfilma “Tagad mūs nekas nevar apturēt” (“Nothing Can Stop Us Now”, 2019) saņēma deviņas Latvijas Nacionālās kino balvas nominācijas. Pēdējos gados Gauja ir atgriezies pie dokumentālā kino, pievēršoties zinātniskām un metafiziskām tēmām, kā redzams viņa īsfilmā “Māksla skatīties” (2024), kas pirmizrādi piedzīvoja ArtDocFest Riga un bija daļa no viņa akadēmiskā darba Latvijas Kultūras akadēmijas doktorantūrā.
Programmas mērķis ir sagatavot konkurētspējīgus audiovizuālās jomas profesionāļus – māksliniekus, kuriem piemīt daudzpusīgas zināšanas par jaunajām tehnoloģijām, audiovizuālajām mākslām un digitālās kultūras procesiem, kā arī specifiskas prasmes inovatīvu mediju produktu radīšanā, un kas ir konkurētspējīgi mākslas, inovācijas tehnoloģiju un radošo industriju darba tirgū.
Humanitārā mākslas zinātņu maģistra grāds nodrošina zināšanu, prasmju un attieksmju kopumu, kas ļauj veikt augsti kvalificētu profesionālo darbību attiecīgajā mākslas nozarē un pētniecībā, kā arī dod iespēju tālākām RISEBA/ RTU Liepājas akadēmijas doktora studiju programmā “Mediju māksla un radošās tehnoloģijas”.
Auditorijas:
Auditorijās parasti notiek teorētiskās lekcijas. Visas auditorijas ir aprīkotas ar datoriem un projektoriem pasniedzēju un studentu prezentācijām. Lielākajā auditorijā, labākai redzamībai ir nodrošināta ar dublējošajiem lielformāta monitoriem.
Mediju laboratorija
Mediju laboratorija ir neformāla, ar augstas kvalitātes tehnoloģisko infrastruktūru aprīkota audiovizuālo radošo pētījumu un eksperimentu vieta, kurā tiesības darboties ir tikai maģistra studiju programmas ‘’Jaunie mediji un audiovizuālā māksla” studentiem un Augstskolas RISEBA doktora programmas “Mediju māksla un radošās tehnoloģijas” doktorantiem.
Video studija
300 kvadrātmetrus lielajā video studijā notiek nodarbības operatora mākslā un apgaismošanā. Tajā studenti savā ārpuslekciju laikā var filmēt savus studiju darbus. Studija ir nodrošināta ar pilna formāta melno un zaļo (green screen) fonu un grīdu. Pieejama ir operatora spectehnika – kameras krāns ar sliedēm, RONIN, Steadicam. Tiek nodrošinātas sertificēšanas standartam atbilstošas dronu tehnikas apmācības. Video studijā ir uzstādīta arī stacionāra apgaismošanas sistēma. Blakus video studijai ir izvietotas arī grimētava, kostīmu un rekvizītu noliktava un skaņu ierakstu studija.
Montāžas studijas
Arhitektūras un Mediju centrā H2O 6 ir izveidotas trīs lielās un divas mazās video montāžas studijas. Lielās montāžas studijas katra ir aprīkota ar 15 – 20 stacionāriem iMac datoriem. Šajās studijās notiek Audiovizuālās montāžas lekcijas un praktiskie treniņi digitālajā montāžā. Mazās video montāžas studijas ir domātas studentu patstāvīgajiem darbiem pēc lekcijām. Visi montāžas datori ir nodrošināti ar Final Cut Pro, Adobe Creative Suite Production Premium, Logic Studio, Cinema 4D, bet Mediju Labaratorija nodoršina Mistika VR, point cloud aplikācijas fotogrammetrijai, 3D skenēšanai, DeepL, Stable Diffusion mākslīgā intelekta renderēšanai, u.c. digitālās apstrādes programmatūras.
Erasmus+ studiju apmaiņas programmas ietvaros ir iespēja studēt TAMK Universitātes Lietišķo un mākslas zinātņu Mediju departamentā Somijā un Vizuālās mākslas, dizaina un popkultūras universitātē “Minerva” Nīderlandē. Doties Erasmus+ apmaiņas programmā var jebkurš maģistra programmas students, kurš ir pabeidzis vismaz vienu studiju gadu. Students var doties studēt uz 1 vai 2 mācību semestriem kādā no RISEBA partneruniversitātēm. Studiju mobilitātes ilgums ir 2-12 mēneši. Par studiju un prakses apmaiņas programmā pavadīto periodu ārvalstīs studentam nav jāmaksā, mācību maksu sedz partneraugstskola, bet students turpina apmaksāt RISEBA studiju maksu. Par ārvalstīs mobilitātes laikā pavadīto periodu studentam tiek piešķirta Erasmus+ stipendija, lai nosegtu transporta un uzturēšanās izmaksas. Erasmus+ prakses mobilitāte paredz, ka students var iziet praksi kādā no sev interesējošajiem uzņēmumiem kādā no Erasmus+ programvalstīm. Par šo prakses periodu students saņem Erasmus+ stipendiju. Prakses mobilitātes ilgums ir 2-12 mēneši.
Dr. Aigars Ceplītis, PhD – RISEBA Mediju un Radošo Tehnoloģiju Fakultāte, Kopīgās maģistra studiju programmas “Jaunie mediji un audiovizuālā māksla” direktors RISEBA, Kopīgās doktora studiju programmas “Mediju māksla un radošās tehnoloģijas” administratīvais direktors RISEBA. +37125620270 [email protected]
Dr. Maija Demitere, PhD – RTU Liepājas akadēmijas studiju virziena “Mākslas” kopīgās maģistra studiju programmas “Jaunie mediji un audiovizuālā māksla” direktore Liepājā. +37129948430 [email protected]
Evita Petroviča
Tālmācības studiju programmu vecākā administratore
Mediju un radošo tehnoloģiju fakultātes dekāns, Kopīgās doktora studiju programmas "Mediju māksla un radošās tehnoloģijas" administratīvais direktors, Kopīgās maģistra studiju programmas ''Jaunie mediji un audiovizuālā māksla'' direktors, pētnieks
