Šī doktorantūras studiju programma, ko īsteno RISEBA un RTU Liepājas akadēmija, sagatavo zinātņu doktorus, piedāvā augsti novērtētu akadēmisko personālu un modernu tehnisko infrastruktūru studiju procesā.
Zinātnes doktors (-e) (Ph.D.) humanitārajās un mākslas zinātnēs
Maksa gadā:
Latvijas un citu ES, EEZ valstu, kā arī ES kandidātvalstu pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem:
4700 EUR (pilna laika dienas studijas, angļu valodā)
Citu valstu pilsoņi:
5900 EUR (pilna laika dienas studijas, angļu valodā)
RISEBA un RTU Liepājas akadēmijas kopīgi realizētajā akadēmiskā doktora studiju programmā “Mediju māksla un radošās tehnoloģijas” uzsvars tiek likts uz radošās praksēs balstītu mākslas pētniecību un digitālo tehnoloģiju transformējošo potenciālu, piedāvājot akadēmiski padziļinātas studijas digitālo tehnoloģiju izmantošanā dažādās mediju vidēs, immersīvajās platformās un audiovizuālajās mākslās. Tā sekmē oriģinālas un neatkarīgas pētniecības attīstību, kura iekļaujas starptautiskā kultūras, ekonomiskajā, sociālajā un politiskajā kontekstā, pielietojot pielietot savos radošajos pētījumos jaunākās tehnoloģijas un veidojot profesionālo saikni ar uzņēmējdarbības jomu un radošajām industrijām.
Studiju programmas mērķis
Apvienojot abu augstskolu resursus un pieredzi, īstenot kvalitatīvi augstvērtīgu un inovatīvu akadēmiskā doktora studiju programmu humanitāro zinātņu mākslas nozarē, apakšnozarē – mediju māksla un radošās tehnoloģijas, kas nodrošinātu iespēju atbilstoši kvalificētiem doktora studiju kandidātiem nodarboties ar oriģinālu un neatkarīgu pētniecību – jaunu zināšanu radīšanu – digitālo mediju un audiovizuālajā mākslā un inovācijas tehnoloģiju radošā izmantošanā, un kurai ir ietekme uz kultūru, ekonomiku, politiku un sociālo sfēru gan Latvijā, gan ārpus tās. Studiju programmas specifiskais mērķis: sagatavot konkurētspējīgus, uz pētniecību orientētus profesionāļus – māksliniekus, kuri pārvalda daudzpusīgas zināšanas par jaunajām tehnoloģijām, audiovizuālajām mākslām un digitālās kultūras procesiem, kuri ir apguvuši specifiskas prasmes mākslas darbu un inovatīvu mediju produktu radīšanā, zinātniskajā pētniecībā un radošu projektu realizēšanā, un kuri ir konkurētspējīgi mākslas, inovācijas tehnoloģiju un radošo industriju darba tirgū. Iegūtais akadēmiskais grāds ir priekšnoteikums ne tikai veiksmīgai pētnieciskajai darbībai, bet arī akadēmiskajai karjerai augstākās izglītības iestādēs.
Partneruniversitāte:
Kopīgā doktora studiju programma ir starpdisciplināra un uz inovācijām vērsta, kas balstās “prakses vadītā” (practice-led) digitālās mākslas un audiovizuālo mediju pētniecībā, kurā tiek apvienota mākslinieciskā jaunrade, zinātniski tehnoloģiskās inovācijas un kritiski analītiskās pētniecības metodes. Studiju programmas pamata pieejā ir tādas vides radīšana, kurā prakse – aktīvs (mākslas) radīšanas process, kritiskas refleksijas par to un rezultējošā jaunā teorija un zināšanas – ir galvenais pētniecības procesa elements. Mākslinieks, kas veic šādu pētījumu, tiek dēvēts par “reflektējošo praktiķi”
Lekcijas notiek klātienē trīs reizes gadā pa vienai nedēļai kolokvija formātā. Laikā starp kolokvijiem studijas tiek sekmētas ar tiešsaistē vadāmu mācību vidi un / vai ārpus universitātes esošām konsultāciju un projektu izstrādes vietām (piemēram, radošās industrijas vietām, NVO, valdības institūcijām, slimnīcām, laboratorijām). Pētījumi, kas tiek veikti sadarbībā ar ārējām institūcijām (piemēram, NVO, radošās industrijas, pētniecības un augstākās izglītības institūcijas, tīkla kopienas utt.), tiek apspriesti individuāli ar zinātniskā darba vadības grupas palīdzību un tos koordinē administratīvā grupa.
Studiju rezultātusasniegšanu programmas saturā nodrošina
Teorija un radošā pētniecība A obligātā daļa– A1 “Pētniecības pamati”, A2 “Tēmas un pētnieciskie procesi”, A3 “Pētniecības Kritika” 63 KP (ECTS);
Promocijas darbs un eksāmeni B daļa – B1 “Pētniecības procesa un progresa analīze” (ikgadējie gala pārbaudījumi), B2 “Promocijas darbs – Vadošais mākslas pētījums” 104 KP (ECTS), B3 “Gala eksāmeni” 8 KP (ECTS);
B3 modulis “Gala eksāmeni” 8 KP (ECTS) ir būtiska eksmatrikulācijas procesa sastāvdaļa, kas noslēdz studiju programmu ar visaptverošu akadēmisko pārbaud. B3 moduli veido divas galvenās sastāvdaļas: B3.1. Promocijas darba eksāmens 8 KP (ECTS) un B3.2. Angļu valodas eksāmens 8 KP (ECTS). Promocijas darba eksāmens ir praktisks pārbaudījums, kura ietvaros studējošais prezentē eksaminācijas komisijai vienotu, trīs studiju gadu laikā izstrādātu vadošo mākslas pētījumu – promocijas darbu. Šis darbs atbilst visām noteiktajām akadēmiskajām prasībām un tiek aizstāvēts publiski, demonstrējot spēju patstāvīgi izstrādāt un aizstāvēt oriģinālu, akadēmiski nozīmīgu pētījumu, kā arī diskutēt par sava darba rezultātiem, metodoloģiju un iegūtajām atziņām. Savukārt, B3.2. Angļu valodas eksāmens vērtē studējošā spēju lietot angļu valodu akadēmiskā un profesionālā kontekstā. Eksāmenā tiek pārbaudītas gan receptīvās (klausīšanās), gan produktīvās (rakstīšana, runāšana) valodas prasmes, īpašu uzmanību pievēršot spējai prezentēt un diskutēt par pētījuma rezultātiem starptautiskā akadēmiskā vidē;
C izvēles daļa “Kompetences” – 15 KP (ECTS) .
Studiju programmas uzdevumi:
Nodrošināt mērķtiecīgu un kvalitatīvu studiju procesu, sniegt studentiem nepieciešamo atbalstu zināšanu un prasmju papildināšanā un pētniecībā, piesaistīt studiju programmai un pētniecībai mediju mākslas un radošo tehnoloģiju jomas profesionāļus un veicināt RISEBA un RTU mācībspēku profesionālo pilnveidi.
Attīstīt mediju mākslas un radošo tehnoloģiju studijām un pētniecībai atbilstošu radošu vidi un piedāvāt daudzpusīgu, starpdisciplināru akadēmisko izglītību, nepārtraukti papildināt materiālo un tehnisko bāzi, un attīstīt sadarbību ar radošajām industrijām un laikmetīgās kultūras organizācijām.
Stimulēt studentu radošo potenciālu inovatīvu ideju izstrādē, pilnveidot profesionalitātei un pētniecības darbam nepieciešamās prasmes un iemaņas un piedāvāt daudzpusīgas iespējas pētniecības projektu prezentācijai.
Nodrošināt studentiem daudzpusīgas iespējas līdzdarboties partneraugstskolu un partnerorganizāciju sadarbības tīklā un tā iniciētajos projektos, stimulēt mākslas pētniecības projektu integrāciju citās zinātņu nozarēs, kā arī starptautisku atpazīstamību.
Nostiprināt izpratni par kultūrā balstītu ekonomiku, sniegt studentiem nepieciešamo atbalstu zināšanu un prasmju papildināšanā un pētniecībā, nodrošinot studentiem iespējas līdzās kultūras projektu vadības prasmei un pieredzei apgūt uzņēmējdarbības zināšanas.
Nodrošināt visaugstākā līmeņa zināšanu apguvi studentiem, kuri pēc absolvēšanas var kļūt par ekspertiem, rekomendāciju autoriem un projektu vērtētājiem valsts mēroga, Eiropas Savienības un starptautiskās organizācijās
Sasniedzamie studiju rezultāti:
Iegūstamais grāds – zinātnes doktors (-e) (Ph.D.) humanitārajās un mākslas zinātnēs – atspoguļo programmas mērķi, proti, apvienojot abu augstskolu resursus un pieredzi, programma īsteno kvalitatīvas un inovatīvas akadēmiskās doktora studijas humanitāro un mākslas zinātņu nozaru grupā, konkrēti zinātnes nozarē “Citas humanitārās un mākslas zinātnes, tai skaitā radošās industrijas zinātnes”. Studiju programmas beidzējiem ir iespējas turpināt akadēmisko karjeru un/vai izvēlēties dažādas radošo industriju jomas darba tirgū. Rezultātā, pabeidzot doktorantūras studijas, studenti kļūst par profesionāliem mediju māksliniekiem, akadēmiskiem pētniekiem un sociāli aktīviem pilsoņiem, kas ieguvuši inovatīvu un kvalitatīvu mediju mākslas izglītību un kas ir arī spējīgi konkurēt darba tirgū, jo tiem piemīt nepieciešamās specifiskās zināšanas un prasmes darbā ar dažādām radošajām tehnoloģijām, kā arī apgūtas vadības un tirgzinības zināšanas.
Studiju programmas rezultāti formulēti atbilstīgi Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras (EKI) un Latvijas kvalifikācijas ietvarstruktūras (LKI) 8. līmenim un Eiropas augstākās izglītības telpas kvalifikāciju ietvarstruktūras trešā cikla kvalifikāciju līmenim.
Zināšanas:
Pārzina un izprot aktuālākās zinātniskās teorijas un atziņas, pārvalda pētniecības metodoloģiju un mūsdienu pētniecības metodes mediju mākslas un radošo tehnoloģiju nozarē un dažādu jomu saskarē.
Prasmes:
Spēj patstāvīgi izvērtēt un izvēlēties zinātniskiem pētījumiem atbilstošas metodes, veic ieguldījumu zināšanu robežu paplašināšanā un dod jaunu izpratni esošām zināšanām un to pielietojumiem praksē, īstenojot būtiska apjoma oriģinālu pētījumu, no kura daļa ir starptautiski citējamu publikāciju līmenī;
Spēj gan mutiski, gan rakstiski komunicēt par mediju mākslas un radošajām tehnoloģijām ar plašākām zinātniskajām aprindām un sabiedrību kopumā;
Spēj patstāvīgi paaugstināt savu zinātnisko kvalifikāciju, īstenot zinātniskus projektus, gūstot zinātnes nozares starptautiskiem kritērijiem atbilstošus sasniegumus,
Spēj vadīt pētnieciskus vai attīstības uzdevumus uzņēmumos, iestādēs un organizācijās, kur nepieciešamas plašas pētnieciskas zināšanas un prasmes.
Kompetences:
Spēj, veicot patstāvīgu, kritisku analīzi, sintēzi un izvērtēšanu, risināt nozīmīgus pētnieciskus vai inovāciju uzdevumus, patstāvīgi izvirzīt pētījuma ideju, plānot, strukturēt un vadīt liela apjoma zinātniskus projektus, tajā skaitā starptautiskus;
Spēj pieņemt zinātniski pamatotus lēmumus problēmu risinājumos un argumentēti aizstāv savu viedokli;
Spēj vadīt, koordinēt daudzdisciplināras mediju mākslas un radošo tehnoloģiju komandas un strādāt, sadarbojoties starptautiskā kontekstā;
Demonstrē vērā ņemamu autoritāti, inovāciju, autonomiju, zinātnisko un profesionālo patstāvību un pastāvīgu nodošanos jaunu ideju vai procesu attīstībai darba vai mediju jomas avangardā, ieskaitot pētniecību.
Akadēmiskā doktora studiju programma ir starpdisciplināra un uz inovācijām vērsta. Tā balstās prakses vadītā (practice-led) digitālās mākslas un audiovizuālo mediju pētniecībā, kurā tiek apvienota mākslinieciskā jaunrade, zinātniski tehnoloģiskās inovācijas un kritiski analītiskās pētniecības metodes.
Programmas mērķis ir sagatavot konkurētspējīgus profesionāļus ar daudzpusīgām prasmēm, zināšanām un praktisku pieredzi mākslas darbu radīšanā un inovatīvu mediju projektu producēšanā, radošu digitālās kultūras projektu realizēšanā, kā arī zinātniskajā pētniecībā un jaunu zināšanu radīšanā. Iegūtais akadēmiskais grāds ir priekšnoteikums ne tikai veiksmīgai individuālai darbībai mākslas, mediju, inovācijas tehnoloģiju un radošo industriju darba tirgū, bet arī akadēmiskajai karjerai augstākās izglītības iestādēs.
Studijas tiek nodrošinātas ierobežotās klātienes (low-residency) formā, kas nozīmē, ka tās ir vērstas uz attālināto individuālo patstāvīgo pētniecības darbu. Studiju “stūrakmeņi” jeb vienīgie klātienes periodi ir 3 simpoziji katru gadu, kas notiek intensīvu kolokviju veidā, katrs no tiem vienas nedēļas ilgumā. Pirmais (pavasara) kolokvijs notiek studiju gada sākumā februārī Rīgā un to organizē RISEBA; otrais (vasaras) kolokvijs notiek jūnijā kā izbraukuma retrīts, piemēram, Mākslas rezidenču centrā SERDE, Aizputē, un trešais (rudens) kolokvijs notiek Liepājā, to organizē RTU Liepājas akadēmija.
Pārējā laika periodā norisinās attālināts individuālās pētniecības process ciešā saistībā ar zinātnisko darba vadītāju un programmas ekspertiem. Šāda studiju forma jaunajiem pētniekiem ļauj veikt kvalitatīvu pētniecību jaunajā novatoriskajā un starpdisciplinārajā programmā, nemainot dzīves vietu, un apvienojot to ar darbu.
Uzņemšanas prasības:
– Otrā cikla augstākā izglītībā: akadēmiskais vai profesionālais humanitāro zinātņu maģistra grāds humanitārajās un mākslas nozares grupā, Mūzika, vizuālās mākslas un arhitektūras nozarē, kā arī citās humanitārās un mākslas zinātnēs, tai skaitā radošās industrijas zinātnēs:
– angļu valodas prasmes vismaz B2 līmenī;
– iestājpārbaudījums
vai
– Otrā cikla augstākā izglītībā: akadēmiskais vai profesionālais maģistra grāds citās humanitārās un mākslas zinātnēs (Vēsture un arheoloģija, Valodniecība un literatūrzinātne, Filozofija, ētika un reliģija), sociālo zinātņu, izglītības zinātņu, inženierzinātņu, datorzinātņu vai citā nozarē, u.tml.;
– darba pieredze profesionālās mākslinieciskās jaunrades darbā kā autoram vai pašnodarbinātai personai/ darbs radošo industriju, kultūras, mākslas vai mūzikas nozarē (vismaz 24 mēneši) vai apgūti studiju kursi humanitāro un mākslas zinātņu jomā vismaz 12 KP (18 ECTS) apjomā:
mākslas vēsture vai mākslas teorija vismaz 4 KP (6 ECTS) apjomā,
filozofija, kultūras vēsture vai kultūras teorija vismaz 4 KP (6 ECTS) apjomā,
Jauno mediju māksla, audiovizuālā māksla vai dizains vismaz 4 KP (6 ECTS) apjomā;
– angļu valodas prasmes vismaz B2 līmenī;
– iestājpārbaudījums.
Lūdzam iepazīties ar uzņemšanas noteikumiem, kas publicēti mūsu mājaslapas sadaļā Nāc studēt -> Uzņemšanas noteikumi
Dr. Ieva Gintere
RISEBA asociētā profesore Dr. Ieva Gintere ir izcila akadēmiķe, kas specializējas mūsdienu estētikā, mūzikas teorijā un digitālajās tehnoloģijās. Dr. Ieva Gintere ieguvusi vijoļspēles grādu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (1999), maģistra grādu Latvijas Kultūras akadēmijā (2002) un Latvijas Universitātē (2004), kā arī doktora grādu laikmetīgajā muzikoloģijā (2014), studējot doktorantūrā Parīzes-X Nanteras Universitātē. Kopš 2015. gada viņa strādā arī par vadošo pētnieci Vidzemes Augstskolā, kur viņas pētījumi koncentrējas uz starpdisciplināru metodoloģiju un moderno tehnoloģiju integrēšanu ar mākslas teoriju, kā arī ir pioniere digitālo mākslas spēļu izstrādē, īstenojot tādus projektus kā “Mākslas telpa” un “ImGame” laikmetīgās mākslas izglītībai. Viņa ir piedalījusies starptautiskās publikācijās, uzstājusies Eiropas konferencēs, sadarbojusies ar institūcijām Grieķijā, Ungārijā un Francijā, kā arī lasījusi lekcijas Gruzijā, Rumānijā un Latvijā.
Dr. Ellen Pearlman
RISEBA vecākā pētniece un docente Dr. Ellen Pearlman ir imersīvo un mākslīgā intelekta mediju māksliniece, kritiķe, kuratore un pedagoģe, kas strādā Mediju un radošo tehnoloģiju fakultātē. Viņa ir ieguvusi doktora grādu digitālajos medijos Honkongas Pilsētas universitātē, pievēršoties apziņas, uzraudzības un biometrisko tehnoloģiju pētniecībai, izmantojot inovatīvu mākslu. Dr. Pērlmane ir pazīstama ar tādiem novatoriskiem darbiem kā smadzeņu viļņu opera “Noor”, mākslīgā intelekta vadītais “AIBO” un Lumen balvas finālists “Language Is Leaving Me”. Viņas karjeras laikā viņa ir bijusi Fulbraita stipendiāte Varšavas Universitātē, MIT pētniece un Ņujorkas Universitātes viespētniece, kā arī ieņēmusi vadošus amatus Art-A-Hack™ un Ņujorkas Volumetrijas biedrībā. Viņa ir saņēmusi nozīmīgus apbalvojumus, piemēram, ES Vertigo STARTS laureātes un vairākas Fulbraita balvas, un viņas pētījumi un radošie projekti ir prezentēti vadošajās konferencēs un institūcijās visā pasaulē.
Dr. Pierre Jolivet
Dr. Pjērs Jolivets (Pierre Jolivet), Mediju un radošo tehnoloģiju fakultātes galvenais loceklis, ir starptautiski atzīts skaņu mākslinieks un komponists, kas vislabāk pazīstams ar saviem novatoriskajiem darbiem ar pseidonīmu Pacific 231. Savu karjeru sācis 20. gadsimta 80. gadu sākumā, Jolivets bija franču pionieris industriālās un spēka elektronikas mūzikas ainā, bet pēc tam viņa prakse attīstījās ambientās un abstraktās elektroniskās skaņas virzienā. Viņa plašā diskogrāfija pārsniedz divdesmit albumus, kuros iekļautas daudzas starptautiskas sadarbības. Jolivet darbs pēta skaņas un telpas robežas, bieži vien to realizējot multimediju performancēs un instalācijās, piemēram, Stif(f)le, Im’shi, Espace Altéré un audiovizuālajā izrādē Micromega, kas tika prezentēta dažādās valstīs. Viņš ir devis ieguldījumu šajā jomā arī kā Luidži Rusolo žūrijas loceklis, kas ir prestižā starptautiskā balva akustiskās mūzikas jomā. Dr. Pjērs Jolivets ir ieguvis maģistra grādu digitālajā pasaulē ar izcilību Nacionālajā mākslas un dizaina koledžā (National College of Art and Design) un Dublinas Universitātes koledžā ieguvis doktora grādu skaņas mākslas un sensorās uztveres jomā. Viņa akadēmiskās un pētnieciskās intereses ir vērstas uz skaņas, sensoru un imersīvās vides krustpunktiem, un nesenajos darbos viņš pētīja saikni starp skaņas mākslu un sensoro praksi.
Dr. Christopher Hales
RISEBA docents Dr. Haleiss 2006. gadā ieguva doktora grādu interaktīvo filmu mākslā Londonas Karaliskajā mākslas koledžā (Royal College of Art), viņa disertācijas nosaukums bija “Rethinking the Interactive Movie”. Viņa akadēmiskais pamats ietver maģistra grādu interaktīvajā multimedijā, ko viņš ieguva 1994. gadā Karaliskajā mākslas koledžā. Savas karjeras laikā viņš ir strādājis par pēcdoktorantūras pētnieku Austrumlondonas Universitātes SMARTlab centrā un pasniedzis kā vecākais pasniedzējs Rietumanglijas Universitātes Mākslas, mediju un dizaina fakultātē. Viņa plašā pasniedzēja pieredze ietver vairāk nekā 125 semināru vadīšanu visā Eiropā par interaktīvo filmu veidošanu un mākslīgā intelekta uzlaboto mediju radīšanu, īpašu uzmanību veltot Baltijas valstīm, kur viņš regulāri pasniedz kopš 2002. gada. Pašlaik viņš vada progresīvus pētījumus, ko dēvē par “latento revolūciju” filmu veidošanā, pētot, kā mākslīgais intelekts un mašīnmācīšanās pārveido eksperimentālo kino, izmantojot neironu tīklus un ģeneratīvos adversāros tīklus (GAN). Viņa darbs savieno tradicionālās kinematogrāfijas prakses ar jaunajām mākslīgā intelekta tehnoloģijām, izvirzot viņu priekšplānā mūsdienu diskusijās par radošo mediju ražošanas nākotni.
Dr. Rasa Šmite
Dr. Rasa Šmite ir vadošā Latvijas un starptautiskā jauno mediju māksliniece, pētniece un inovatore, kas kopš 20. gadsimta 90. gadiem darbojas mākslas, zinātnes un tehnoloģiju krustcelēs. Dzimusi Rīgā 1969. gadā, viņa ir līdzdibinātāja RIXC Mākslas un zinātnes centram, kas ir nozīmīgs jauno mediju mākslas un zinātnes sadarbības centrs. Viņa ir profesore un RISEBA/ RTU kopīgās MACT doktorantūras programmas (Mediju māksla un radošās tehnoloģijas) līdzdirektore RTU Liepājas akadēmijā un RISEBA, kā arī pētniece Bāzeles Mākslas un dizaina akadēmijā FHNW Šveicē. Viņas kopīgie projekti ar Raiti Šmitu kā “smitesmits.com” sniedzas no agrīnā interneta radio līdz mākslīgā intelekta un uz XR balstītai mākslai, par kuriem saņemti tādi apbalvojumi kā Prix Ars Electronica un Falling Walls Science Breakthrough Award, kā arī starptautiskas izstādes lielākajās pasaules izstāžu zālēs. Kā profesore un MACT programmas galvenā pasniedzēja Šmite savieno akadēmisko vadību ar radošo praksi, izstrādājot mācību programmas, kas atspoguļo viņas starpdisciplināro metodoloģiju. Viņa ir pasniegusi MIT un citās labākajās iestādēs, un viņas mentorings doktorantūras studentiem uztur viņas interesi par jaunām imersīvām tehnoloģijām un progresīvām tehnoloģijām.
Artis Dzērve
Artis Dzērve ir slavens latviešu video un 3D kartēšanas mākslinieks, kurš izceļas ar inovatīviem video scenogrāfijas, digitālo instalāciju un projekciju kartēšanas darbiem. Ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi audiovizuālajā un interaktīvajā mākslā Dzērve ir kļuvis par nozīmīgu personību, integrējot digitālos medijus teātrī, operā un liela mēroga publiskos pasākumos. Īpašu atzinību izpelnījies ar saviem imersīvajiem video projektiem vadošajiem Latvijas teātriem, tostarp Dailes teātrim un Latvijas Nacionālajai operai, kā arī starptautiskiem iestudējumiem Austrijā, Vācijā, Beļģijā un Francijā. Viņa radošie sasniegumi ir izpelnījušies tādus prestižus apbalvojumus kā Lielā Mūzikas balva un teātra balva “Spēlmaņu nakts”, uzsverot viņa ietekmi uz mūsdienu scenogrāfiju. Dzērve studējis Hamburgas Mākslas akadēmijā performanču mākslas leģendas Marinas Abramovičas vadībā, kas veidojusi viņa eksperimentālo pieeju mediju mākslai. Viņa portfolio aptver video reklāmu, interaktīvas instalācijas un augsta līmeņa videomappinga projektus tādiem festivāliem kā “Staro Rīga” un koncertiem Arēnā Rīga. Kā pasniedzējs viņš dalās savā pieredzē RISEBA universitātē, pasniedzot audiovizuālās mediju mākslas un digitālās scenogrāfijas kursus, kurus raksturo tehnoloģiju un mākslinieciskā redzējuma nevainojama saplūšana, konsekventi pārvarot robežas 3D kartēšanas un digitālās stāstu veidošanas jomā.
Mg.art., Antra Cilinska
Antra Cilinska ir ievērojama latviešu kinoproducente, režisore un montāžas režisore, kas atzīta par nozīmīgu ieguldījumu dokumentālajā un spēlfilmu kino kopš 90. gadu sākuma. Dzimusi 1963. gada 12. martā Iecavā, Latvijā, viņa sāka savu karjeru kā filmu montāžas režisore Rīgas Kinostudijā, sadarbojoties ar pazīstamo režisoru Juri Podnieku starptautiski atzītajās dokumentālajās filmās, piemēram, “Vai viegli būt jaunam?”, “Sveiki, vai jūs mūs dzirdat?” un “Dzimtene”. Pēc Podnieka aiziešanas mūžībā Cilinska pabeidza viņa nepabeigtos projektus un kļuva par vienu no vadošajām personībām Latvijas kino. Kopš 1994. gada Cilinska ir neatkarīgās Jura Podnieka studijas režisore un producente, pārraugot daudzveidīgu dokumentālo, animācijas un spēlfilmu portfolio. Starp viņas atzītajiem darbiem ir filmas “Baltijas sāga” (2000), “Laimes formula” (2015), “Iemesti pasaulē” (2018) un filmas “Vai viegli būt jaunam?” turpinājums, par kuru Leipcigas kinofestivālā saņēma FIPRESCI balvu. Cilinskas filmas bieži pēta attiecības starp indivīdu un sabiedrību, un viņa izceļas ar savu sociāli angažēto pieeju. Līdztekus producēšanas darbam viņa kopš 2008. gada pasniedz montāžu un producēšanu Latvijas Kultūras akadēmijā, turpinot veidot nākamo Latvijas kinematogrāfistu paaudzi.
Dr. Aigars Ceplitis
RISEBA docents Dr. Aigars Ceplītis ir latviešu kinorežisors un pasniedzējs, kas pazīstams ar savām zināšanām audiovizuālo mediju, filmu montāžas un imersīvo kino tehnoloģiju jomā. Viņš ir RISEBA Lietišķo zinātņu augstskolas Mediju un radošo tehnoloģiju fakultātes dekāns, kur viņš ir arī doktorantūras programmas “Mediju māksla un radošās tehnoloģijas” administratīvais direktors un maģistra programmas “Jaunie mediji un audiovizuālā māksla” direktors. Viņa pasniegtās lekcijas aptver tādas tēmas kā filmu montāža, naratoloģija un 360° sfēriskais kino, atspoguļojot viņa ieguldījumu gan tradicionālajās, gan jaunākajās mākslas praksēs. Dr. Ceplītis ir ieguvis doktora grādu Rīgas Tehniskajā universitātē, maģistra grādu kino zinātnē Kalifornijas Mākslas institūtā (2004) un bakalaura grādu mākslas vēsturē Lorensa universitātē (ASV). Viņš ir arī studējis teātra režiju DePaul Universitātes Džona Gudmena drāmas skolā Čikāgā. Kā pētnieks viņš pēta 360 grādu stereoskopisko filmu naratīvo taksonomiju un publicējis publikācijas par digitālo stāstu stāstīšanu un mākslīgo intelektu. Papildus akadēmiskajam darbam viņš ir arī pieredzējis filmu montāžas režisors, kurš strādājis pie tādiem projektiem kā “Begletsy”, “Mazliet Ilgāk”, “Analog Days”, “Killers” un TV miniseriāla “Secrets of the Baltic Hotel”.
Dr. Efe Duyan
RISEBA asociētais profesors Dr. Efe Duyan, dzimis 1981. gadā Stambulā, kopš 2013. gada pasniedz teoriju, vēsturi un dizainu Mimar Sinan universitātē. Veicot pētījumus un vieslekcijas, viņš ir sadarbojies ar vairākām universitātēm, piemēram, Berlīnes Tehnisko universitāti, Ca’ Foscari universitāti, Minesotas Universitāti, Stambulas Tehnisko universitāti, Atalantas Universitāti, Aiovas Universitāti, Džordža Vašingtona Universitāti un Masačūsetsas štata Bostonas Universitāti. Efesas pētniecības jomas ir laikmetīgais dizains, kritiskā dizaina perspektīvas, telpiskā pieredze, arhitektūras rakstniecība un teorija, agrīnais modernisms un Vidusjūras austrumu arhitektūras vēsture. Viņš ir studējis arhitektūru un filozofiju METU (bakalaura gr. – 2005), arhitektūras vēsturi un teoriju YTU (maģistra gr. – 2008) un arhitektūras vēsturi Mimar Sinan FAU (doktora gr. – 2013). Viņš ir arī starptautiski pazīstams kā dzejnieks un rakstnieks. Viņa dzeja ir tulkota vairāk nekā divdesmit piecās valodās un aicināta uz daudziem literāriem pasākumiem visā pasaulē, tostarp Aiovas Universitātes Starptautisko rakstniecības programmu un Sentluisas Universitātes Hērsta profesora programmu.
Mg.art. Mihails Matvejenko
Mihails Matvejenko ir latviešu vizuālo efektu komponists un digitālo efektu mākslinieks, kas radies Rīgas studijā Vilks Studija/Vilks Productions, kur viņš pilnveidoja savas prasmes mūzikas video un reklāmas projektos, pirms sāka strādāt pie mākslas filmām. Viņš tiek uzskatīts par vienu no Latvijas vadošajiem specefektu speciālistiem un vēlāk iestājās RISEBA Universitātes kopīgajā maģistrantūras programmā “Jaunie mediji un audiovizuālā māksla”, lai padziļinātu savas zināšanas mākslīgā intelekta rīku postprodukcijas jomā. Kopš 2017. gada Matvejenko fotoreālā kompozīcija ir izmantota tādās starptautiskās filmās kā Skybound (2017), Pocket Hercules: Naim Süleymanoglu (2019), Infinite Storm (2022) un somu-latviešu ģimenes fantāzija Antero Varovainen ja onnenkivi (2023). Strādājot kā ārštata darbinieks no Rīgas, viņš sniedz VFX pakalpojumus Eiropas un ASV studijām, vienlaikus uzraugot studentus un sadarbojoties ar RISEBA pētniecības komandām, lai izstrādātu mākslīgā intelekta vadītas darba plūsmas virtuālajai ražošanai.
Mg.art. Sabrina Durling – Jones
Sabrina ir kinorežisore un radošā tehnologe, kas koncentrējas uz datu un vizuālo stāstu stāstīšanu, izmantojot jau zināmas un jaunas (mākslīgā intelekta) tehnoloģijas. Viņas pašreizējo pētījumu un praktiskā darba centrā ir atmiņas, pārvietošanas un ētisku mākslīgā intelekta/mašīnmācīšanās (ML) lietojumu krustpunkts. Viņa ir noslēguma stadijā, lai pabeigtu doktorantūras studijas mediju mākslas un radošo tehnoloģiju jomā kopīgā doktorantūras programmā RISEBA Lietišķo zinātņu universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē (Latvija). Viņas pētījumā tiek ierosināta Steina ne-aktualitātes fenomenoloģija algoritmiskās atmiņas praksēm un eksperimentēts ar jauno tehnoloģiju izmantošanu, lai radītu iemiesotas atmiņas sajūtas. Viņa koncentrējas uz to, lai izstrādātu pārvarēšanas sistēmu, kas var palīdzēt cilvēkiem, kuri dzīvo pārcelšanās apstākļos, pārorientēties tagadnē. Pirms atgriešanās akadēmiskajā vidē Sabrīnas profesionālā darbība ietvēra attālu pasaules reģionu iedzīvotāju, īpaši pirmo tautu/pirmo tautu, mācīšanu, kā izmantot digitālo mediju rīkus, lai stāstītu stāstus un saglabātu valodas un kultūru, izmantojot kopienu vadītus projektus.
Mg.art. Andris Gauja
Andris Gauja ir latviešu kinorežisors, scenārists un producents, kurš strādā Rīgā. Viņš ir 2011. gadā dibinātā neatkarīgā filmu producēšanas uzņēmuma Riverbed dibinātājs. Gauja ir pazīstams ar saviem darbiem gan dokumentālajā, gan sižetiskajā kino, bieži vien pētot pārdomas rosinošas tēmas ar spēcīgu vizuālo stilu. Starptautisku atpazīstamību viņš pirmo reizi guva ar dokumentālo filmu “Ģimenes instinkts” (2010), kas ieguva Grand Prix festivālā AFI Docs (agrāk Silverdocs), tika nominēta kā labākā vidēja garuma dokumentālā filma festivālā IDFA (Amsterdama) un tika atlasīta vairāk nekā 25 starptautiskiem filmu festivāliem. Gauja debitēja ar pilnmetrāžas spēlfilmu “Izlaiduma gads” (“The Lesson”, 2014), kas pirmizrādi piedzīvoja Monreālas Pasaules filmu festivālā un kļuva par kases grāvēju Latvijā. Viņa nākamā spēlfilma “Tagad mūs nekas nevar apturēt” (“Nothing Can Stop Us Now”, 2019) saņēma deviņas Latvijas Nacionālās kino balvas nominācijas. Pēdējos gados Gauja ir atgriezies pie dokumentālā kino, pievēršoties zinātniskām un metafiziskām tēmām, kā redzams viņa īsfilmā “Māksla skatīties” (2024), kas pirmizrādi piedzīvoja ArtDocFest Riga un bija daļa no viņa akadēmiskā darba Latvijas Kultūras akadēmijas doktorantūrā.
Pabeidzot doktorantūras studijas, studenti kļūst par profesionāliem mediju māksliniekiem, akadēmiskiem pētniekiem un sociāli aktīviem pilsoņiem, kas ieguvuši inovatīvu un kvalitatīvu mediju mākslas izglītību un kas ir arī spējīgi konkurēt darba tirgū, jo tiem piemīt nepieciešamās specifiskās zināšanas un prasmes darbā ar dažādām radošajām tehnoloģijām, kā arī apgūtas vadības un tirgzinības zināšanas.
Iegūtais akadēmiskais grāds ir priekšnoteikums ne tikai veiksmīgai individuālai darbībai mākslas, mediju, inovācijas tehnoloģiju un radošo industriju darba tirgū, bet arī akadēmiskajai karjerai augstākās izglītības iestādēs un starptautiska līmeņa pētniecībā. Jaunās programmas absolventi būs labi sagatavoti piedalīties mūsdienu kultūras veidošanā visplašākajā izpratnē, darbojoties vietējās, valsts mēroga, Eiropas Savienības un starptautiskās organizācijās kā eksperti, konsultanti, rekomendāciju autori, un projektu vērtētāji, kā arī dažādu inovāciju ierosinātāji šjās organizācijās.
Studiju programmā ļoti svarīgs ir starptautiskais aspekts – mākslinieki-pētnieki, kas beiguši šo programmu, orientēsies starptautiskajā mediju mākslas vidē un apritē, kā arī būs spējīgi sniegt savu ieguldījumu turpmākajā mediju mākslas zinātniskajā un izglītības attīstībā. Doties Erasmus+ apmaiņas programmā var jebkurš doktorantūras students, kurš ir pabeidzis vismaz vienu studiju gadu bez akadēmiskiem un finanšu parādiem.
Doties Erasmus+ apmaiņas programmā var jebkurš doktorantūras students, kurš ir pabeidzis vismaz vienu studiju gadu bez akadēmiskiem un finanšu parādiem. Students var doties studēt kādā no RISEBA partneruniversitātēm. Studiju mobilitātes ilgums ir 2-12 mēneši. Par studiju un prakses apmaiņas programmā pavadīto periodu ārvalstīs studentam nav jāmaksā, studiju maksu sedz partneraugstskola, bet students turpina apmaksāt RISEBA studiju maksu. Par ārvalstīs mobilitātes laikā pavadīto periodu studentam tiek piešķirta Erasmus+ stipendija, lai nosegtu transporta un uzturēšanās izmaksas. Erasmus+ prakses mobilitāte paredz, ka students var iziet praksi kādā no sev interesējošajiem uzņēmumiem kādā no Erasmus+ programvalstīm. Par šo prakses periodu students saņem Erasmus+ stipendiju. Prakses mobilitātes ilgums ir 2-12 mēneši.
Doktora disertācijas pētījuma pieteikuma anketu var lejupielādēt ŠEIT vai saņemt uz e-pastu, sazinoties ar programmas administratīvo direktoru.
Aigars Ceplītis Ph.D. – RISEBA Mediju un Radošo Tehnoloģiju Fakultāte, Kopīgās maģistra studiju programmas “Jaunie mediji un audiovizuālā māksla” direktors RISEBA, Kopīgās doktora studiju programmas “Mediju māksla un radošās tehnoloģijas” administratīvais direktors RISEBA. +37125620270 [email protected]
Dr. Rasa Šmite – RTU Liepājas akadēmijas studiju virziena “Mākslas” kopīgās doktora studiju programmas “Mediju māksla un radošās tehnoloģijas” direktore Liepājā. +37129948430 [email protected]
Evita Petroviča
Tālmācības studiju programmu vecākā administratore
Mediju un radošo tehnoloģiju fakultātes dekāns, Kopīgās doktora studiju programmas "Mediju māksla un radošās tehnoloģijas" administratīvais direktors, Kopīgās maģistra studiju programmas ''Jaunie mediji un audiovizuālā māksla'' direktors, pētnieks
