NOVEMBRIS – piešķir pārtikai nozīmi
Nevis atkritumi – bet derīgas izejvielas nākamajai maltītei!
Maltīšu plānošana, apdomīga ēdiena iegāde, kā arī ēdiena pārpalikumu izmantošana un atbilstoša produktu uzglabāšana ļauj ne tikai mazināt pārtikas atkritumu apjomu, bet arī ievērojami ietaupīt naudu. Eiropas Savienībā katru gadu tiek radīti gandrīz 57 miljoni tonnu pārtikas atkritumu (127 kg uz vienu iedzīvotāju) aptuveni 130 miljardu eiro vērtībā, vēsta 2022. gada Eurostat dati.
Vairāk nekā puse pārtikas atkritumu Eiropā tiek radīta mājsaimniecībās – 55%. Lai mazinātu pārtikas atkritumu daudzumu un naudas izdevumus ikdienā, ir jābūt apdomīgākiem un jāpievērš uzmanība saviem pārtikas patēriņa paradumiem. Jāatceras gan, ka pilnībā no pārtikas atkritumu radīšanas izvairīties nevar, taču ikviens var mazināt to apjomu, ieviešot kaut nelielas izmaiņas savā ikdienā. Piemēram, plānojot nedēļas maltītes un iegādājoties produktus, kuru derīguma termiņš tuvojas beigām, var gana daudz ietaupīt.
Plāno ikdienas maltītes un dod produktiem otro iespēju
Maltīšu plānošana neprasa daudz laika ikdienā, toties sniedz dažādus ieguvumus, piemēram, novērš impulsīvu produktu iegādi. Plāno ne tikai maltītes, kuras gatavosi mājās, bet arī tās nedēļas dienas un ēdienreizes, kad ēdīsi ārpus mājas. Izvēloties augļus vai dārzeņus, nevērtē to, cik vizuāli “glīti” vai “neglīti” tie ir. Ja iespējams par lētāku cenu iegādāties augli vai dārzeni ar nedaudz bojātu mizu, izmanto šo iespēju, jo produkta uzturvērtību un garšu tas nemainīs.
Izmanto ēdiena pārpalikumus un jau esošos krājumus
Pusdienās vari ēst to, kas palicis pāri no iepriekšējās dienas vakariņām – tieši tik vienkārši! Papildini maltītes, kas palikušas pāri no iepriekšējām ēdienreizēm ar kādu produktu, kas jau atrodams ledusskapī. Pirms veikala apmeklējuma ir noderīgi veikt virtuves plauktu, ledusskapja un saldētavas “inventarizāciju”, jo, visticamāk, atradīsi produktus, kurus vēl vari izmantot nākamajās ēdienreizēs, izvairoties no liekiem tēriņiem. Ēdienu receptes mēdz mulsināt ar pārmērīgi daudzām sastāvdaļām, bet ne vienmēr tās visas ir nepieciešamas. Piemēram, ja receptē minēti pētersīļi, bet saldētavā glabājas dilles – aizvieto. Ļauj vaļu improvizācijai!
Komposta ceļvedis
Vai zināji, ka pārtikas atliekas un citi bioloģiskie atkritumi veido aptuveni pusi no tā, ko mēs izmetam? Ir cits veids, kā parūpēties par šiem atkritumiem, nevis vienkārši izmest sadzīves atkritumu konteineros, tādā veidā samazinot atkritumu daudzumu, kuri nonāk poligonos. Ir laiks urbānajam kompostam! Kompostēšana patiesībā ir ļoti vienkārša, un pat tad, ja atrodies nelielā dzīvoklī, tu joprojām vari kļūt par urbānā komposta meistaru.
Tātad, kas ir komposts?
Tas ir organisks materiāls, ko var pievienot augsnei, lai palīdzētu augiem augt. Kompostēšana ir šī organiskā materiāla izveide paātrinātā procesā. Tā vietā, lai izmestu šos organiskos atkritumus, piemēram, pārtikas atliekas un pagalma atkritumus, to kompostēšana nozīmē, ka tie nenonāks poligonos un nesadalīsies metānā. Kāpēc tas ir svarīgi? Jo tiklīdz metāns nonāk atmosfērā, tas saglabājas tur aptuveni 12 gadus. Metāns ir ne tikai siltumnīcefektu veicinoša gāze — tas arī ietekmē piezemes ozona veidošanos, kas ir viens no būtiskākajiem un cilvēku veselībai un videi kaitīgākajiem gaisa piesārņotājiem Eiropā. Tajā pašā laikā kompostēšanas procesā metāns un citi problemātiski blakusprodukti neveidojas, tāpēc tas ir vēl viens darbiņš par labu mūsu zemeslodei.
Laba komposta izveidē ir trīs svarīgas komponentes:
- sakaltušas lapas, zari, kafijas biezumi un citi “brūnie” jeb tumšie atkritumi;
- kompostam būtu jābūt mitram, tomēr tas nedrīkst būt slapjš vai izmircis;
- pļauta zāle, dārzeņu mizas, augļu serdes un citi “zaļie” atkritumi.