Maģistra darbu aizstāvēšana: programma “Jaunie mediji un audiovizuālā māksla”

4. jūnijā augstskolas RISEBA mācību ēkas Durbes ielā 4 Deju zālē notika maģistra programmas “Jaunie mediji un audiovizuālā māksla” studentu izstrādāto maģistra darbu aizstāvēšana.
Šogad visvairāk pētījumu tika veltīti mākslīgā intelekta izmantošanas dažādiem aspektiem. Maģistrantūras studenti prezentēja gan interesantus, dziļus pētījumus, gan saturīgus radošus darbus.
Augstskolas RISEBA pozīcija ir: mākslīgais intelekts darba tirgū neaizstās cilvēku, taču tiem, kas prot izmantot mākslīgo intelektu, ir lielas priekšrocības. Šo nostādni apliecina arī maģistrantūras programmas studentu MI praktiskajam pielietojumam un ētiskajiem izmantošanas aspektiem veltītie pētījumi. Kā, izmantojot mākslīgā intelekta rīkus, radīt mūzikas klipu? Kā veidot MI ģenerētas skulptūras? Viens no maģistra darbiem bija veltīts pēc grāmatas “Alise brīnumzemē” motīviem veidotai VR telpai.
Programmas “Jaunie mediji un audiovizuālā māksla” lielais mērķis ir vienot resursus un pieredzi, īstenot augstvērtīgu, kvalitatīvu un inovatīvu valsts un starptautiska līmeņa akadēmisko maģistra studiju programmu humanitāro zinātņu mākslas nozarē.
Programmas mērķis ir sagatavot konkurētspējīgus, uz pētniecību orientētus profesionāļus – māksliniekus, kuriem ir daudzpusīgas zināšanas jauno tehnoloģiju, audiovizuālās mākslas un digitālās kultūras jomā. Profesionāļus, kas prot veidot mākslas darbus un inovatīvus mediju produktus.
Maģistranti studiju laikā izkopj savas zinātniski pētnieciskās prasmes, īsteno darba tirgū konkurētspējīgus mākslas, inovācijas tehnoloģiju un radošo industriju projektus. Digitālās tehnoloģijas tiek izmantotas gan veidojot tradicionālus audiovizuālās mākslas darbus (dokumentālās filmas, video scenogrāfiju projektus, multimediju performances, digitālās mākslas instalācijas), gan darbā masu saziņas līdzekļos (televīzijā, kino, radio, veidojot specefektus darbu pēcapstrādē), gan jaunu mākslas formu meklējumos (augmentētā/virtuālā realitāte, 360 grādu video, interaktīvā naratoloģija, imersīvās vides un spēļu dizains), gan praksē balstītas pētniecības attīstībā un kultūras procesu digitalizēšanā (kultūras analītika, datu vizualizācija, arhivēšana).